Nesen Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis Dienai sacīja, ka valdībai būtu jāiegulda līdzfinansējums LDz attīstībā, lai sekmētu LDz starptautisko konkurētspēju. Kāds ir jūsu viedoklis par vēlamo valsts atbalsta apjomu LDz?
Valdība līdzfinansē pasažieru pārvadājumus un katru gadu līdzfinansē Pasažieru vilcienam (PV) infrastruktūras maksu, kas veido aptuveni piekto daļu no kopējām infrastruktūras izmaksām. Tā kā daļu jau netiešā veidā valdība subsidē. Protams, jādomā arī par citiem atbalsta veidiem, bet, ja mēs skatāmies uz LDz, tad LDz nu noteikti nav to, teiksim, apdalītāko uzņēmumu vidū. Arī Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas lielā mērā tiek novirzītas dzelzceļa attīstībai un kapacitātes palielināšanai. Turklāt nākamajā ES finansējuma plānošanas periodā jau drīzumā gaidāms apjomīgais dzelzceļa elektrifikācijas projekts, kas būtiski palielinās dzelzceļa konkurētspēju, turklāt samazināsies izmaksas, un arī no vides aizsardzības viedokļa ieguvums būs ļoti pievilcīgs. Jau ir uzsākts darbs saistībā ar elektrifikācijas projekta skiču projektiem.
Pasažieru skaits vilcienos gan samazinās. Varbūt tāpēc, ka vilcienu komforta līmenis neatbilst XXI gadsimtā ierastajām prasībām un tas nemotivē braukt ar vilcienu?
Jāpiekrīt, komforta līmenis pasažieru vilcienos patiešām ir problēma, un komforta līmenis vilcienos noteikti jāpaaugstina. Pasažieru autobusos kvalitātes prasības jau pakāpeniski stājas spēkā, arī pasažieru vilcienu komforta līmenim jāatbilst mūsdienās ierastajam.
Jau zināms, ka dīzeļvilcieni tiks modernizēti - mainīsies gan vizuālais izskats, gan komforta līmenis un serviss -, bet arī elektrovilcienus nepieciešams nomainīt. Patlaban tiek vērtēti konkursa pretendenti, un esmu pārliecināts, ka PV drīzumā izklāstīs ilgtermiņa darbības plānu šim virzienam.
Tomēr komforta līmeņa paaugstināšana nav vienīgais ceļš uz to, lai cilvēki vairāk brauktu ar vilcienu. Manuprāt, mums veiksmīgi izveidojusies sadarbība ar Rīgas domi (RD) par e-talona izmantošanu vilcienos, un arī tās pasažieru kategorijas, kurām RD piešķīrusi braukšanas atvieglojumus un iespēju braukt bez maksas, ļoti aktīvi izmanto pasažieru vilcienu pakalpojumus. RD par to maksā, tas nodrošina papildu ieņēmumus PV, turklāt nodrošina arī lielāku pasažieru skaitu. Tomēr, manuprāt, galvenais, kas varētu veicināt vilcienu pasažieru skaita pieaugumu, ir sadarbība maršrutu veidošanā. Prātīgākais būtu nevis no katras mazas apdzīvotās vietas reti nodrošināt autobusu uz Rīgu, bet gan nodrošināt no katras mazās apdzīvotās vietas ērtu autobusu satiksmi uz tuvāko dzelzceļa staciju un tad pasažierus nogādāt Rīgā ar vilcienu, saskaņojot gan autobusu un vilcienu pienākšanas un atiešanas laikus, gan veidojot vienotu biļešu sistēmu un braukšanas atlaižu sistēmu. Labāk, lai no maza ciema piecas reizes dienā kursē autobuss uz dzelzceļa staciju, nevis tikai divreiz nedēļā uz Rīgu.
Būtiska ir arī vienotā biļete, lai cilvēks no jebkuras mazās apdzīvotās vietas var nopirkt biļeti uz Rīgu, - pēc aviobiļešu iegādes principa, kad netiek pirkta viena biļete, piemēram, no Rīgas uz Kopenhāgenu, otra - no Kopenhāgenas uz Briseli, bet vienota biļete no Rīgas uz Briseli lidojumam caur Kopenhāgenu. Protams, mēs ar varu nevaram piespiest cilvēkus izvēlēties vilcienus, bet, ja būs ērts maršruta plānojums, sakārtota atlaižu kategoriju sistēma un komfortabli vilcieni, tad esmu pārliecināts, ka pasažieru skaits vilcienos pieaugs.
Visu interviju ar satiksmes ministru Anriju Matīsu arī par Ukrainas krīzes ietekmi uz Latvijas transporta un tranzīta nozari, autoceļu remontu plāniem, airBaltic attīstību un citiem tematiem lasiet otrdienas, 17.jūnija, laikrakstā Diena!