Meļņiks: Ārstējamie slimnīcu budžeti

Uzmanība šim faktam pievērsta, nomainoties partijai, kura pārrauga veselības jomu (un nemeklējiet te pārmetumu, tieši otrādi - varbūt arī citur laiku pa laikam der šādas pārmaiņas - lai "izventilē" pelējumu?).Tas, ka slimnīca sakrājusi milzu zaudējumus, tagad tiek pasniegts kā neefektīvas darbības rezultāts. Protams, visu vainu uzvelt līdzšinējai vadībai un ierēdņiem ir tas vieglākais ceļš. Taču, lai kā censtos, problēmu patiesais cēlonis nav noslēpjams - 2011.gadā par ceturtdaļu (!) tika samazināti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi. Ja ārstniecības iestādes budžetā 85% ieņēmumu veido valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi un šajā segmentā pacientu skaits (arī to, kas aiziet nesamaksājuši) pieaug, skaidrs, ka ne ar kādiem maksas pakalpojumiem politiķu mākslīgi radīto naudas iztrūkumu aizlāpīt nevar. Un brīdī, kad pietrūkst naudas, pacientus, kam akūti nepieciešama palīdzība, prom taču nedzīs.To, ka valsts apmaksāto pakalpojumu tarifu problēma ir steidzami risināma, apliecina arī Daugavpils slimnīcas vadības šajās dienās paustais satraukums par apmēram 30 ārstu iztrūkumu un to, ka speciālistu trūkuma dēļ drīzumā pat insulta slimnieki neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai būs jāved uz Rīgas ārstniecības iestādēm. Katram saprotams, ar ko tas var beigties. Skaidrs, ka ārsti nav tā profesija, ko var ātri sagatavot, pārkvalificējot bezdarbniekus. Augsti izglītotie jāpiesaista ar labāku darba samaksu, ko slimnīcas varētu atļauties tikai tad, ja tām par paveikto adekvāti samaksātu. Jā, saprotams, ka budžetā nav naudas, bet varbūt beidzot jāsāk runāt par valsts prioritātēm? Un, kas vēl, ja sabiedrības veselība būtu šāda saraksta priekšplānā? Protams, līdz ar drošību un izglītību.Bet, ja runājam par esošo līdzekļu racionālāku izmantošanu, sen laiks lielo slimnīcu personālu atslogot no ielās savāktu dzērāju aprūpes - ar to tīri labi varētu tikt galā šajā jomā specializētas iestādes. Ja nav, tādas jārada.