Meļņiks: Sapņu zeme Latvija

Sen gaidīts jautājums izcelts publiskai diskusijai - par to Meļņika kungam paldies! Iemesli, kuru dēļ Latviju vēl aizvien nav atstājuši darbspējīgie iedzīvotāji ir vairāki un uzreiz jāsaka, ka patriotisku noskaņojumu vai nacionālu sentimentu nav nozīmes apcerēt šo sajūtu subjektīvās izcelsmes dēļ. Pie racionāliem iemesliem jāpieskaita: 1. Svešvalodu zināšanu trūkums. Par to ir atbildīga skolu sistēma, jo valodas māca jau kopš pamatskolas un nespēja apmēram 7 gadu laikā nodrošināt komunikācijas pamatprasmes dara kaunu izglītības sistēmai. Bet varētu jau priecāties, ka šī mazspēja ļauj saglabāt nācijas ģeogrāfisko vienotību ... vienlaikus ir apkaunojoši, ka runa ir par tiem, kuri aizbrauktu, ja vien spētu. 2. Nabadzība. Tā neļauj cilvēkam izkustēties no vietas, jo nav iespējams ne transporta biļeti nopirkt, ne dažus mēnešus iztikt no uzkrājumiem, līdz sāk maksāt algu jaunajā vietā. Un arī aizņemties nav no kā (ir 'ātrie kredīti', protams - laipni lūgti!). 3. Informācijas un atbalsta trūkums. Būtu interesanti uzzināt, cik jaunu un apņēmīgu cilvēku aizbrauktu, ja valsts viņiem nodrošinātu ticamu informāciju par darbu ārvalstīs kopā ar darba līguma noformēšanu, turklāt vēl iedotu bezprocentu aizdevumu pirmajiem mēnešiem ar maigiem atdošanas noteikumiem 10 gadu laikā ... Tas jau skan gandrīz smieklīgi - atvainojiet, līdzpilsoņi! Jautājums par politiķu atklātību starptautisko partneru informēšanā par Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni arī ir savā ziņā jautrs, jo Eiropas Savienībai ir lieliska ierēdņu armija, kuri vāc un apstrādā informāciju. Un pietiek kaut vai ar nedaudziem parametriem, lai izrēķinātu dzīves līmeni - elektrība, degviela, komunālie maksājumi, pārtikas produktu cenas, minimālā alga, sociālo pakalpoju pieejamība ... Esmu pārliecināts, ka viņi jau sen ir aprēķinājuši Latvijas reālās nabadzības līmeni un sociālo pakalpojumu nozares kuslumu, bet kāpēc gan viņiem par to būtu jārunā, ja Latvijas oficiālie pārstāvji dzied 'veiksmes stāsta' častuškas? Uzjautrina šīs komunikācijas 'diskrētais šarms' - vieni, kuri iedomājas, ka var publiski runāt acīmredzamas blēņas un otri, kuri izliekas, ka uztver to visu nopietni. Tāpēc atklātība par ekonomisko stāvokli Latvijā ir tikai vietējo politiķu izturēšanās stila jautājums. Par cieņu pret vēlētājiem nav vērts pat runāt.