Kā tas nupat, piemēram, piedzīvots Igaunijā. Jebkurš cits pretendents uz augstāko amatu šķita pārāk pelēks uz atraktīvā Ilvesa fona. Bija vajadzīgs kontrasts, un to atrada (ar to, protams, neapšaubu jaunievēlētās prezidentes politiķes talantu). Vēlreiz atgriežoties pie ASV prezidenta vēlēšanu piemēra – nupat bijām liecinieki tam, ka arī politiķa attieksme pret sievietēm kā tādām var būt ļoti izšķiroša viņa nākotnei. Runa ir par atklātībā nākušo paseno videoierakstu, kurā Tramps lielās ar savām spējām apgrābstīt un iesaistīt seksuālās attiecībās sievietes, izmantojot savu slavenības statusu, kā arī stāsta par neveiksmīgiem centieniem pārgulēt ar precētu sievieti. Jā, Klintone savulaik varbūt ir pat skarbāk izteikusies par sievietēm, taču tas noticis "dzimuma grupas" iekšienē, to konkrētā situācijā varēja saprast, turpretim Tramps šādi faktiski demonstrējis pārākumu par ne-vīrišķo sabiedrības daļu. Bet tādas lietas nepiedod. Tā jau ir frontes līnija.
Var daudz runāt par dzimumu līdztiesību, var ieviest dažādas pārstāvniecības kvotas, tomēr vismaz emocionālajā līmenī sieviete valsts galvas lomā vienmēr tiek uztverta kā kaut kas īpašs – automātiski saņem lielāku cieņas kredītu un attiecīgi daudz mazāk par vīriešiem tiek nozākāta. Varbūt tāpēc, ka uzdrīkstēšanās ieiet vīriešu klubiņā jau pats par sevi ir notikums? Varbūt tāpēc, ka kaut kur zemapziņā apzināmies, ka politika tomēr ir "vīriešu lieta", lai arī cik liberāli dzimumu līdztiesības jautājumos mēs būtu? Bet varbūt vienkārši nostrādā atšķirīgā spēlētāja faktors? Kamēr šī atšķirība pastāv.
Var daudz runāt par dzimumu līdztiesību, var ieviest dažādas pārstāvniecības kvotas, tomēr vismaz emocionālajā līmenī sieviete valsts galvas lomā vienmēr tiek uztverta kā kaut kas īpašs – automātiski saņem lielāku cieņas kredītu un attiecīgi daudz mazāk par vīriešiem tiek nozākāta. Varbūt tāpēc, ka uzdrīkstēšanās ieiet vīriešu klubiņā jau pats par sevi ir notikums? Varbūt tāpēc, ka kaut kur zemapziņā apzināmies, ka politika tomēr ir "vīriešu lieta", lai arī cik liberāli dzimumu līdztiesības jautājumos mēs būtu? Bet varbūt vienkārši nostrādā atšķirīgā spēlētāja faktors? Kamēr šī atšķirība pastāv.
Atcerēsimies, kad par Valsts prezidenta amatu cīnījās Obama ar Klintoni, abi bija atšķirīgi. ASV līdz pašreizējā Valsts prezidenta ievēlēšanai augstākajā amatā nekad vēl nebija bijis politiķis ar tumšu ādas krāsu. Un joprojām nav bijusi sieviete. Protams, vēlētāju izvēli pamatā noteica kandidātu personība, spēja pārliecināt publiku, taču nenoliedzami vēlētāju attieksmi pret konkrētiem politiķiem ietekmēja arī jau izveidojusies personiskā attieksme pret dažādu dzimumu un dažādas ādas krāsas cilvēkiem. Proti, ja cilvēks vispār pieņem, ka prezidenta amatā var būt, piemēram, sieviete, tikai tad viņš tā īsti ieklausās, ko viņa saka. Kaut nevar izslēgt, ka, vēlēšanu kampaņai ieejot kaut kādā finiša taisnē, kāds var arī mainīt savu iepriekšējo attieksmi pret to, kādam ir jābūt vai jāizskatās politiķim.