Ir vērts atcerēties, ka brīdis, kad, spriežot par ekonomiku, skaļi skanēja NA balss, bija vēl pirms Covid-19 pandēmijas, – tad, kad vairāku nozaru pārstāvji pieprasīja Latvijas darba tirgus plašu atvēršanu viesstrādniekiem, un izlikās nemanām, ka mūsu valstī arī tobrīd bija teritorijas, kurās bezdarba līmenis pārsniedza 10%, bet dažviet sasniedza pat 20%.
Nacionālkonservatīvo ideju piekritēji tobrīd bija tie, kuri iestājās pret darba tirgus plašu atvēršanu ārvalstu darbaspēkam, it īpaši mazkvalificētu darbu veicējiem, un atgādināja, ka vispirms ar darbu jānodrošina vietējie iedzīvotāji. Tiesa gan – par to, ka vakances un bezdarbnieki atrodas dažādos Latvijas reģionos, jau ir runāts gadiem ilgi, bet panākt situācijas uzlabošanos vismaz pagaidām nav spējis neviens politiskais spēks, arī NA – nē.
Vēl ir vērts atcerēties, ka laika periodā kopš pandēmijas sākuma NA piekritēju vidū pavīdējuši radikāļi, kuri iestājušies par Latvijas robežu aizvēršanu un citiem striktiem ierobežojumiem, turpretī ekonomikas ministrs Vitenbergs šādu "Slēdzam visu!" nostāju nav paudis. Pat tieši pretēji – februārī Ekonomikas ministrija (EM) vēstīja, ka Vitenbergs "aicinās atvērt visus veikalus".
Pandēmijā cietušajām nozarēm – tirdzniecībai, tūrismam un citām – krīze vēl nav beigusies, un šobrīd tām svarīga ir izdzīvošana, nākotnē – attīstība. Tādēļ būtisks jautājums ir gan tas, vai NA, iegūstot EM politisko vadību, rūpēsies par mūsu valstī strādājošo uzņēmumu stiprināšanu un Latvijas ekonomikas starptautisko konkurētspēju vai arī koncentrēsies tikai uz dažiem šauriem virzieniem, ko, tuvojoties 2022. gadā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, var izmantot priekšvēlēšanu reklāmā, kā, piemēram, mājokļu politiku. Jācer, ka uzmanība tomēr būs vērsta ne tikai uz vēlētāju balsu zvejošanu, bet arī uz pakalpojumu sektora, kas joprojām izjūt pandēmijas traucējošo ietekmi, atjaunošanu.