Šajā gadījumā tā bija ABLV bankas darbības pārtraukšana un pēc tam plašumā uzvirmojošas diskusijas par to, kā izķert šaubīgu naudu kontroles ziņā grūti aptveramajā un duļķainajā nerezidentu noguldījumu straumē. Tuvojoties rudenim, sekoja Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval ziņojums par situāciju Latvijā, kurā, maigi sakot, tika dots mājiens par nepieciešamību aktīvāk strādāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas naudas plūsmas apkarošanā.
Šāds fons ne vienam vien jau licis izteikties par mūsu valsts investīciju tēla dramatisku pasliktināšanos. Tomēr patiesībā reālā aina ir mazāk skaudra, nekā daudzi to vēlas zīmēt. Kā uzskatāms, indikators valsts investīciju tēlam ir procentu likmes, par kurām valstij un privātajam sektoram tiek aizdota nauda. Pagājušajā nedēļā piecu gadu obligāciju izsolē valsts piesaistīja naudu ar aizdevuma likmi 0,475% gadā. Salīdzinājumam – janvāra beigās, proti, pirms ziņām par problēmām ar ABLV banku, šāda paša laika termiņa valsts parāda vērtspapīri tika izsolīti ar likmi 0,466%. Tātad var teikt, ka būtisku izmaiņu nav, par spīti tam, ka Eiropas Centrālās bankas monetārā politika kļūst aizvien mazāk stimulējoša, kas faktiski nozīmē, ka arī valsts parāda vērtspapīru procentu likmēm pamazām jāsāk piedzīvot pieaugoša tendence.
Realitātē ienesīgums ir ļoti tuvs savam vēsturiskajam minimumam, kas nozīmē, ka Latvijas valsts finanšu tēls šā gada peripetijās nav sevišķi sabojāts.
Iespējams, ka tas šobrīd kļūs vēl labāks nekā pirms bēdīgajiem februāra notikumiem. Šādu pozitīvu atziņu sarūpējusi starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s, kura piektdien paaugstinājusi Latvijas reitingu ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā par vienu pakāpi – no A- līdz A. Savukārt īstermiņa saistībām reitings ir palielināts par vienu pakāpi no A-2 līdz A-1. Cita starpā aģentūras ziņojumā ir minēta arī nerezidentu noguldījumu apjoma mazināšanās mūsu komercbankās, taču norādīts, ka ekonomisko izaugsmi tas ietekmēs minimāli, taču kā pozitīva vērtējama ārējo risku mazināšanās.
Uzlabotais reitings ir solis ceļā uz to, lai valsts finansiālā labklājība uzlabotos. Jo augstāks reitings, jo valsts lētāk var piesaistīt naudu savu iepriekšējo saistību pārfinansēšanai. Savulaik krīzē par labu tika uzskatīta iespēja no starptautiskajiem aizdevējiem aizņemties ar 4% likmi, savukārt šobrīd vidējā termiņā par aizdevumu nemaksājam pat pusi procenta gadā. Iespējams, tagad pavērts ceļš, lai likmes kristos vēl vairāk. Tas nozīmē ne tikai to, ka valsts parāda apkalpošanai procentu maksājumos tērēsim mazāk nekā iepriekš, bet arī lētākas aizdevuma iespējas privātajam sektoram, paverot lētāku un vieglāk pieejamu līdzekļu iespējas gan uzņēmējiem jaunu projektu realizācijai, gan arī mazākus hipotekārā kredīta procentu maksājumus jaunajām ģimenēm, kas vēlas tikt pie mājokļa.