Mūsu, nevis Nila Rīga!

Laikam visspilgtākais piemērs ir Rīgas satiksmes skandāls. Ir bijis daudz minējumu, cik tur nesaimnieciski apietas ar naudu, kas saņemta par pakalpojumiem vai piešķirta kā dotācija no budžeta. Taču pietiktu ar to vien, ko publiski pauda no šī uzņēmuma vadības aizgājušais Anrijs Matīss, lai saprastu, uz ko patiesībā būtu vērts fokusēties, – kas ir tie darbi, kas tur steidzami veicami, un attiecīgi ko mums kā sabiedriskā transporta lietotājiem un nodokļu maksātājiem vajadzētu prasīt no pašreizējās šī uzņēmuma vadības un arī no Rīgas domes.

Kas ir tā vietā? Dīvaini, bet ļoti bieži redzamas vāji slēptas gaidas, lai "tur viss aiziet pa burbuli", ar to domājot gan Rīgas satiksmes, gan pat visas Rīgas domes laikam jau bankrotu. Bet, piedodiet, mums sabiedriskā transporta pakalpojumi kā tādi vai funkcijas, ko veic pašvaldība, vispār nav vajadzīgi?

Varam atļauties to haosu, kas iestātos starplaikā starp esošo struktūru sabrukumu un jaunu radīšanu?

(Es nerunāju par vēlēšanām, kas būtu normāls pārmaiņu ceļš.) Vai varbūt šādu izteikumu autori ir provokatori, kuri vadās pēc principa "jo šiem te sliktāk, jo mums labāk"?

Saprotu, ka var nepatikt viens vai otrs vadītājs, var nepatikt partija, kas kontrolē attiecīgo "laukumu", bet tad, kā saka, nejaucam kūkas ar gaisa kuģiem: viena lieta ir politiskā cīņa, pavisam kas cits – prasība, lai pašvaldības uzņēmumā būtu novērstas ļoti konkrētas problēmas, kuru dēļ pakalpojumi līdz šim bijuši sadārdzināti un nekvalitatīvi. 

Lai vēl skaidrāk – tie nav nekādi Nila vai Leona tramvaji, kas Rīgā kursē, tie pirkti par mūsu, rīdzinieku, nodokļos nomaksāto vai vēl maksājamo (kredītu) naudu, tāpēc mums būtu jābūt jo īpaši ieinteresētiem, lai vairs nepārmaksājam. Šis viens vai otrs personāžs ir bijuši vien tāda kā sabiedrības kopīpašuma pagaidu pārvaldītāji, nekas vairāk.

Šausmināšanās, ka viens slikts vai otrs vēl sliktāks, ir tukša putu kulšana, kas neko nemaina pēc būtības.

Mani kā pilsoni daudz vairāk satrauc, vai šis atkal nebūs tas gadījums, kad izmeklētājiem būs nepieciešami ilgi gadi pierādījumu vākšanai un kad līdz tiesai tā arī neviens nenonāks, tikmēr nevienam tā īsti nespējot ķerties pie visiem zināmo problēmu novēršanas?