Neatstāt bez ienākumiem

Būtiski ir arī apzināties, ka šī nav kārtējā finanšu krīze, kuras iespējamos attīstības scenārijus, pamatojoties uz iepriekšējo finanšu krīžu doto pieredzi, vismaz aptuveni var prognozēt ekonomisti. Šoreiz situācija ir unikāla, un līdz ar to ekonomistu prognozes par šīs krīzes ilgumu ir tikpat daudzveidīgas kā ārstu un zinātnieku viedokļi par Covid-19 medicīniskajiem aspektiem.

To ņemot vērā, Latvijas valdībai un Saeimai būtu jāspēj pēc iespējas ātrāk izveidot un iedzīvināt valsts finansētu sistēmu, kas novērstu to, ka liels iedzīvotāju skaits paliek gandrīz bez ienākumiem vai pat vispār bez iztikas līdzekļiem. Normālos apstākļos var piekrist apgalvojumam, ka cilvēki, kuri ir darbaspējīgi, paši ir atbildīgi par savu finansiālo situāciju, taču šis ir nevis normālu apstākļu, bet ārkārtējās situācijas laiks. Latvijā ir ne mazums cilvēku, kuri gadu desmitiem savai valstij maksājuši nodokļus, stiprinot tās budžetu, bet līdz šim nekad no valsts nav prasījuši atbalstu un nav pat izmantojuši bezdarbnieka pabalstu. Aiz cieņas pret visiem šiem cilvēkiem tagad politiķiem ir jāpierāda, ka spēj valsts budžetā atrast līdzekļus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ienākumus un pasargātu visu sabiedrību no destruktīvām situācijām. 

Protams, nevar noliegt to, ka šobrīd ir arī tādi cilvēki, kas finansiālo šoku vēl neizjūt – daudzi valsts sektorā strādājošie jūtas droši par savām algām, un to atbraucēju vidū, kas Latvijā atgriezās pēdējo divu nedēļu laikā, ir arī tādi, kuri līdzi atveduši ārvalstīs iekrātu finansiālās drošības spilvenu. Pagaidām arī daudzi pat necenšas atprasīt pirms Covid-19 krīzes par aviobiļetēm, ekskursijām, viesnīcām, kultūras un sporta pasākuma biļetēm iemaksāto naudu, taču, ja katrs eiro kļūs par vērtību, sāksies arī vērienīga naudas atprasīšana, kas veicinās konfliktus un spriedzi sabiedrībā. 

Ir ļoti svarīgi, lai valdība un Saeima spētu sabiedrībai dot drošības izjūtu, ka vismaz nelielus ienākumus valsts garantēs ikvienam, atrodot šim mērķim līdzekļus valsts budžetā.