Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Neizniekot ēdienu

Svētku laikā cilvēki vairāk nekā ikdienā saskaras ar problēmu, ka daļu sagatavoto ēdienu nākas izmest, jo nav laikus apēsts, ir sabojājies. Tas noteikti ir arī īstais brīdis, kad sākt par šo tēmu aizdomāties ne tikai tajā kontekstā, ka pašiem bijuši nevajadzīgi tēriņi, bet arī plašākā mērogā – sanāk, ka velts bijis daudzu cilvēku darbs šo produktu radīšanā, sagatavošanā, piegādē utt., kā arī lieki tērēti dažāda veida resursi, tostarp nodarot kaitējumu videi.

Jā, var teikt, ka nav jau liela skāde, ja kāds atsevišķs cilvēks izmet kādu daļiņu no tā, kas palicis neapēsts pēc Ziemassvētku vai Jaungada svinībām, taču problēma, ka te nevar runāt vien par atsevišķiem gadījumiem, izņēmumiem. Kā vēl mēneša sākumā varējām lasīt ziņā par Rimi un SKDS veiktās aptaujas datiem, izmest atkritumos pārtikas produktus mēdz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju, turklāt šis rādītājs gada laikā pieaudzis par 8%. Visbiežāk atkritumos nonāk piens un piena produkti (47%), maize un tās izstrādājumi (40%), kā arī dārzeņi, augļi, ogas un zaļumi (35%). Kopumā Latvijā ik gadu atkritumos nonāk aptuveni trešdaļa (!) saražotās pārtikas, turklāt vairāk nekā pusi no tās atkritumos izmet mājsaimniecības.

Negatīvās tendences pieaugums apliecina gan to, ka dzīvojam labāk, varam atļauties vairāk tērēt savam priekam vai vismaz gribam izrādīt, ka tā ir, gan to, ka esam bezatbildīgi pret resursiem un joprojām neprotam plānot savas vajadzības. 

Svētku kontekstā, uz šo tēmu raugoties, noteikti varētu papildināt, ka neprotam svinēt nekā citādi, kā vien stundām ilgi sēžot pie ēdienu pilna galda. Droši vien ļoti liela daļa cilvēku joprojām strikti ievēro tautas tradīciju, ka Ziemassvētkos (vai Jaungada svinībās) uz galda jābūt deviņiem ēdieniem, lai nākamais gads būtu pārticis un bagāts, it kā mūsu labklājība būtu atkarīga tieši no krietnas pārēšanās vienreiz gadā.

Diemžēl arī informatīvajā telpā pirms katriem svētkiem redzamais mudina gan uz pārcentību cienasta sarūpēšanā, gan uz pārcentību tā patēriņā. Un pie vainas ir ne tikai tirgotāju vilinošās reklāmas, lielā mērā vaina jāuzņemas arī mums, žurnālistiem, piedāvājot saviem lasītājiem, skatītājiem, klausītājiem vairāk recepšu svētku galdam, mazāk ierosinājumu tam, kā svētkus svinēt ne tikai visu vakaru nosēžot pie bagātīgi klāta galda. Ir taču ļoti daudzas alternatīvas – gan tradicionālās, gan mūslaiku rotaļas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, ir galda spēles, ir iespēja paēst vakariņas un tālāk laiku pavadīt sarunās pie tējas vai kafijas tases utt. Vienīgais, kas nepieciešams, – vispirms pašiem pieņemt, ka svinēt var arī citādi, un tad sākt plānot, kādiem būt nākamajiem svētkiem.

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka nevajag ļaut sevi apstulbināt ar reklāmām... pirksiet mazāk, izmetīsiet mazāk!
rūgtā patiesība
r
Patiesībā visvairāk ēdiena, produktu un to pašu drēbju izmet veikali un ražotāji paši, jo pārtika līdz derīguma termiņa beigām nav nopirkta, bet drēbes saražotas tādas, jo nevuens nav ar mieru pirkt un vilkt. Saražots tiek daudzkārt vairāk kā vajadzīgs un vismaz 10% saražotās pārtikas nonāk atkritumos pa taisno no lielveikaliem.
P
P
Kad 70% dzīvoja laukos,katrā sētā ruķškēja un rēja vismaz viens suns,nekādu problēmu nebija.Tagad,kad pilnā sparā strādā "mūsu " lielveikali,un "mūsu" cūkaudzētavas,šī problēma ir bez atrisinājuma.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē