Ņemot vērā atšķirīgos viedokļus, uz situāciju vērts paraudzīties plašāk.
Mūsu sabiedrībai ir raksturīgi dažas tautsaimniecības nozares idealizēt, bet citas – demonizēt. Tā dēvēto ātro kredītu joma ir demonizēto nozaru vidū, pārspīlēti uzveļot aizdevējiem atbildību par kredītņēmēju rīcību. Ja cilvēki, kuriem ir regulāri ienākumi vismaz Latvijas vidējās algas apjomā, regulāri ņem ātros kredītus saviem hobijiem, izklaidei, ekskluzīvu preču iegādei un citiem tēriņiem, kas nav akūti nepieciešami, tad tā ir šo cilvēku pašu atbildība, un nav iemesla lamāt valsti vai aizdevējus. Tāpat arī nav pamatoti kritizēt nebanku aizdevējus, ja cilvēks vienreiz desmit gados paņem ātro kredītu neparedzētam automašīnas remontam vai neplānotai vizītei pie stomatologa.
Taisnības labad gan jāatzīst, ka nebanku aizdevēju reputāciju pabojājis arī dažs labs šīs nozares pārstāvis, pārspīlēti cenšoties savu biznesu attēlot kā altruistisku sabiedrības apdāvināšanu. Vairs nav 20. gadsimta 90. gadi, un vairākums iedzīvotāju labi saprot, ka ikvienā biznesā mērķis ir pelnīt naudu un tāds mērķis ir gan bankām, gan nebanku aizdevējiem.
Taču, ja daļai sabiedrības tiešām ienākumi ir tik zemi, ka regulāri nepieciešams kredīts, lai izdzīvotu līdz nākamajai algai, pensijai vai pabalstam, tad rodas likumsakarīgs jautājums, kur skatās par sociālo atbalstu atbildīgās institūcijas un dienesti? Un rodas arī jautājums, vai sociālajam atbalstam paredzētie līdzekļi tiek sadalīti jēgpilni? Turklāt jādomā arī par to, vai pietiekami prasmīgi tiek īstenoti nodarbinātību veicinošie pasākumi? Varbūt iedzīvotāji, kuriem naudas tik ļoti trūkst, ka ir grūtības segt pašus nepieciešamākos tēriņus, varētu dzīvot labāk, no bezdarbniekiem kļūstot par strādājošiem cilvēkiem? Protams, ir cilvēki, kam objektīvu iemeslu dēļ nav nekādu iespēju uzlabot savu materiālo situāciju, taču citi varbūt ir "norakstījuši sevi" pilnīgi nepamatoti un pašreizējā situācijā, kad daudzās nozarēs trūkst strādājošo un nodarbinātības vide kļūst elastīgāka, varētu paaugstināt ikmēneša ienākumus ar pašu nopelnītu naudu, nevis kredītiem?
Iespējams, daudziem cilvēkiem vajadzīga vien valsts un pašvaldību līmenī koordinēta palīdzība. Kā to nodrošināt, tas ir uzdevums jaunievēlētajai Saeimai un nākamajai valdībai.
Ekonomičeskijs