Te gan rodas jautājums, ko ietver jēdziens "visi Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji", kuri tiks "motivēti strādāt"? Ja vērtē tikai vecumposma kritēriju, tad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skaidrojumi rāda, ka darbspējīgi ir cilvēki vecumā no 15 līdz "70 plus" gadiem, savukārt, aprēķinot bezdarba līmeni, būtisks ir vecumposms 15–62 gadi.
Taču, ja pievērš uzmanību NVA datiem par to, kāda ir situācija iedzīvotāju nodarbinātībā, tad ļoti pamanāmas ir bezdarba līmeņa reģionālās atšķirības. Pērnā gada nogalē Rīgā bezdarba līmenis bijis 3,9%, bet Pierīgas reģionā – 4,2%. (Eiropas Savienībā tiek uzskatīts – ja bezdarba līmenis ir 3–5%, tad nevar runāt par darba vietu trūkumu kā par asu, sociālekonomisku problēmu.) Savukārt Zemgalē bezdarba līmenis bijis 6,2%, Vidzemē – 6,4%, Kurzemē – 7,5%, bet Latgalē – pat 14,7%. Arī dati, ko mikroblogošanas vietnē Twitter publicējis ekonomikas eksperts Jānis Hermanis, rāda, ka tie novadi, kuros bezdarba līmenis mērāms ar divciparu skaitli, atrodas Latgalē. Redzams arī, ka, piemēram, Latgales austrumos, Ciblas novadā bezdarba līmenis (21%) pārsniedz Ziemeļvidzemē esošā Naukšēnu novada bezdarba līmeni (1,8%) vairāk nekā desmit reižu. Turklāt tendence, ka daudzviet Latgalē bezdarba līmenis ir augstāks nekā citur mūsu valstī, nav nekas jauns.
Tieši tādēļ politiķiem, pirms pieņemt lēmumu par tādu imigrācijas politiku, kas vērsta uz Latvijas darba tirgus ļoti plašu atvēršanu viesstrādniekiem no Ukrainas, Baltkrievijas un citām valstīm, derētu rūpīgi izanalizēt situāciju, vai tiešām mūsu valstī, un it īpaši Latgalē, nav atrodami cilvēki, kuri varētu strādāt Rīgā, Valmierā, Jelgavā un citviet, kur bezdarba līmenis ir niecīgs?
Latvijā iekšējo migrāciju, pārceļoties no laukiem uz reģiona centru vai no reģiona pilsētas uz Rīgu, iedzīvotāji gadiem ilgi īstenojuši pašu spēkiem. Vērienīga, valsts mērogā izveidota un koordinēta atbalsta sistēma, kas nodrošinātu cilvēkiem dažādus mobilitātes pabalstus, līdz šim nav darbojusies. Ir gan dzirdēts par uzņēmumiem, kas saviem darbiniekiem garantē transportu nokļūšanai no dzīvesvietas reģionā uz darbu Rīgā, taču tā ir uzņēmumu pašu iniciatīva vai arī ar darbiniekiem panāktas vienošanās rezultāts. Tagad ir pienācis laiks valstiska mēroga risinājumiem.
Apčidrinskis
Irlielāmērāticams > Rīga
hvz