Būtība ir gaužām vienkārša – vēstules autori uzsver, ka dabas stihijā nav cietušas tikai mājsaimniecības, par atbalstu kurām ministrijas ar pašvaldībām ir atradušas kopēju risinājumu. Lieli postījumi nodarīti arī saimniecības un ražošanas ēkām, transporta līdzekļiem, sējumiem un mežaudzēm. Turklāt daļa cietušo ir mazie uzņēmēji, piemēram, mājražotāji, daudziem no viņiem postījumu dēļ bizness teju apstājies pilnībā. Skaidrs, ka tas nozīmē, ka bez darba un ienākumiem var palikt gana daudz cilvēku, turklāt tieši reģionos, kur ir krietni mazāk iespēju ātri atrast citu darbu ar atbilstoša līmeņa ienākumiem, nekā tas ir iespējams ekonomiski attīstītajos centros. Tas savukārt būtu kārtējais potenciālais risks, ka cilvēkiem nāktos apsvērt nepieciešamību pārcelties prom no reģiona. Attiecīgi – vēl mazāk iedzīvotāju, tostarp skolas bērnu, kas atkal var pavērt ceļu diskusijai par skolu darbības un infrastruktūras uzturēšanas nepieciešamību un iespējām.
Protams, šie pieņēmumi var tikt uzskatīti par pārlieku pārspīlējumu, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka katra konkrēta cilvēka problēmas un zaudējumi uz visas valsts un pat viena reģiona fona var izskatīties nieks, bet tajā pašā laikā šim konkrētajam cilvēkam tā var izrādīties pilnīgi nepārvarama problēma, īpaši tad, ja cilvēks ar savām problēmām paliek pilnīgi viens. Vienlaikus atmiņā nāk sižeti televīzijā un fotogalerijas sociālajos tīklos, kur politiķi aktīvi apmeklēja gan pavasara plūdu skartās teritorijas, gan arī nupat piedzīvotās vētras sapostītos laukus un apdzīvotās vietas, – viens ir aizbraukt un izrādīt rūpi vārdos, bet pavisam kas cits – šo rūpi uzņemt arī sevī un aiznest līdz tiem ierēdņiem siltajos un sausajos kabinetos, kuru tiešais pienākums ir meklēt risinājumus un ātri organizēt palīdzību tiem nodokļu maksātājiem, kuri nonākuši grūtībās. Politiķiem un ierēdņiem der pa reizei atcerēties – jo mazāk būs uzņēmēju un viņu radīto darbvietu, jo mazāk nodokļu ienāks valsts un pašvaldību budžetos. Un, jo mazāk ienāks naudas budžetos, jo akūtākas problēmas būs ar daudzo vajadzību finansēšanu. Katrs nodokļos iekasētais eiro ir svarīgs, un vienalga, cik nuļļu seko aiz nodokļos samaksātās summas cipara.