Saistībā ar to virzienu, ko nodokļu politikā izvēlējusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā FM, ir vērojama viena pozitīva un viena negatīva tendence. Pozitīvā tendence ir tāda, ka tiek domāts par Latvijas iedzīvotāju sociālās aizsardzības stiprināšanu. Visi tie, kuri seko līdzi Reira darbībai, zina, ka šis pieredzējušais politiķis un vairākkārtējais ministrs jau daudzus gadus aicina pilnveidot ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) saistīto ''drošības spilvenu'' un savs racionālais pamats tam ir.
Šopavasar Covid-19 krīze parādīja, ka arī gados jauniem cilvēkiem, kuriem pensionēšanās vecums vēl ir ļoti tālu, var rasties nepieciešamība pēc tāda sociālā atbalsta mehānisma, kura lielums ir saistīts ar veiktajām VSAOI.
Konkrētajā gadījumā tas bija dīkstāves pabalsts. Turklāt dīkstāves pabalsti arī spilgti apliecināja, ka pretēji mūsu sabiedrībā kultivētajam mītam, ka VSAOI ietekmē tikai un vienīgi vecuma pensijas lielumu, tas tā tomēr nav.
Taču negatīvais aspekts gan FM plānotajās pārmaiņās, gan kopumā pašreiz vērojamajā nodokļu politikā ir tāds, ka netiek domāts par atbalstu jaunu uzņēmumu veidošanai un mazā biznesa attīstīšanai. Rodas iespaids, ka par nodokļu politiku atbildīgā ierēdniecība ir iestrēgusi padomju okupācijas laika domāšanā, kad visiem bija jābūt darba ņēmējiem, bet iniciatīva veidot privāto biznesu bija apkarojama. Ja pie vainas nav padomju okupācijas izraisītā domāšanas deformācija, tad, iespējams, vaina ir ierēdņu fanātiskajā pietātē pret valsts sektora darba devējiem un pret lielajiem uzņēmumiem, kuriem vajag tādus darbiniekus, kas strādātu no deviņiem līdz sešiem, no algas līdz algai un pat nedomātu par sava biznesa veidošanu.
Taču šķēršļu likšana uzņēmējdarbībai ir rīkošanās pretēji Latvijas interesēm, jo tieši vietējais bizness uztur valsts ekonomisko stabilitāti.
Diemžēl par to, ka jāveicina jaunu uzņēmumu veidošanās un jāatbalsta mazais bizness, augstākajā politiskajā līmenī gandrīz vispār netiek runāts kopš laika, kad ekonomikas ministrs bija Arvils Ašeradens (JV), kurš virzīja jaunuzņēmumu jeb startup atbalsta ideju. Lai arī jaunuzņēmumi ir tikai niecīgs tautsaimniecības segments, kam nav būtiskas ietekmes ekonomikā, uzmanības koncentrēšana uz biznesa sācējiem vismaz apliecināja domāšanu XXI gadsimta kategorijās.