Nodrošināt ieguvumus vai prasīt atbildību?

Tie Latvijas biznesa vides pazinēji, kuri uzskata, ka sods – vismaz finansiāla rakstura –  jāparedz arī aplokšņu algu saņēmējiem, kā galveno argumentu min to, ka esot darbinieki, kuri paši vēlas algu saņemt neoficiāli. Iemesls esot ne jau tas, ka izdzīvošanai nepieciešama naudas summa, ko nesamazina nodokļi, bet gan nenokārtotās kredītsaistības.

Piemēram, vairāki apsardzes nozares uzņēmēji stāstījuši, ka situācija, kad potenciālie darbinieki paši rosina atalgojuma maksāšanu aploksnē, jo nevēlas, lai nopelnītā nauda "aizietu" kredītu dzēšanai, ir izplatīta. Apsardzes jomā tas tiek skaidrots ar to, ka liela daļa nodarbināto ir relatīvi jauni vīrieši, kuri pirms 2009. gada krīzes bija vēl finansiāli nepieredzējuši, ļāvās trekno gadu mānīgajām ilūzijām, ka ienākumi dubultosies un trīskāršosies, un iedzīvojās daudzos aizņēmumos. Līdz ar to atbildība par aplokšņu algu saņemšanu vismaz dažus parādniekus padarītu finansiāli prātīgākus un sargātu no vieglprātīgas aizņemšanās nākotnē.

Savukārt tie eksperti, kuri kategoriski iebilst pret atbildības prasīšanu no aplokšņu algu saņēmējiem, akcentē divus argumentus. Pirmkārt, aplokšņu algu saņēmēji ir cietēji, kuriem liegtas sociālās garantijas tāpēc, ka darba devējs grib krāpt gan valsti, gan darbiniekus vai arī ir neprasmīgs biznesmenis, kurš nesaprot informācijas tehnoloģiju jomas uzņēmēja Normunda Berga slaveno tēzi – uzņēmumam, kas turas tikai uz nodokļu nemaksāšanu, nav nākotnes un jāliek punkts. Otrkārt, tiek uzsvērts, ja aplokšņu algu saņēmējiem draudēs nopietnas nepatikšanas, tad viņi nemūžam nesadarbosies ar Valsts ieņēmumu dienestu šo algu maksātāju atmaskošanā. 

Baltkrievija, protams, nav valsts, kuru Latvijai vajdzētu uzskatīt par atdarināšanas vērtu paraugu. Tomēr reizēm uzmanības vērta pieredze pavīd arī tur. Proti, Baltkrievija gājusi Latvijai pretēju ceļu. Tur pastāvēja princips, ka atbildība gulst arī uz aplokšņu algu saņēmējiem. Pēdējā laikā šis princips atzīts par nelietderīgu pelēkā sektora mazināšanai. (Dati par ēnu ekonomikas apjomiem Baltkrievijā ir atšķirīgi, bet netiek noliegts, ka šāda problēma pastāv.) Tagad Minska iedzīvina principu, kas paredz sava veida amnestiju tiem aplokšņu algu saņēmējiem, kuri ziņo par šādu algu maksātājiem. 

Tādu ļoti atšķirīgu valstu kā skandināviski orientētā, modernā Igaunija un tirgus sociālismā mītošā Baltkrievija centieni skaidrot saviem iedzīvotājiem, ka alga aploksnē ir zaudēta sociālā aizsardzība, liek domāt – arī Latvijā nodokļu politikas veidotājiem jāskaidro sabiedrībai labi redzami ieguvumi, kas pieejami tiem, kuri atsakās no aplokšņu algu kārdinājuma.