Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem situācija ražošanā ir kļuvusi sarežģītāka, jo mūsu eksportējošie uzņēmumi ir tikai viens no nelieliem globālās piegādes ķēdes posmiem. Tas, ka, piemēram, ķīnieši automašīnas šobrīd pērk mazāk, atsaucas arī uz Latvijas mašīnbūves nozari. Tomēr, neraugoties uz sarežģījumiem konjunktūrā, ir vairākas rūpniecības apakšnozares, tajā skaitā jau minētajā mašīnbūvē, kas spēj demonstrēt visai solīdus izaugsmes tempus. Kā ļoti uzskatāms piemērs ir elektrisko iekārtu ražošana, kur produkcijas izlaides apjoms šā gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika nogriezni pērn ir pieaudzis par ceturto daļu, savukārt, ja salīdzinām jūliju ar pagājušā gada septīto mēnesi, kāpums sasniedz teju 30%. Septiņu mēnešu periods par veiksmīgu uzskatāms arī tādām smagās rūpniecības nozarēm kā gatavo metālizstrādājumu ražošana, apjomiem pret šo pašu laika periodu pērn pieaugot par 14,2%, kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (par 5,4%). Ārpus mašīnbūves un metālapstrādes no apstrādes rūpniecības topa nozarēm atskaites periodā ar visai pozitīviem rādītājiem izceļas arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kuras pieaugums sasniedz 10,2%, turklāt jūlijā pret iepriekšējā gada jūliju saražots pat par 23,7% vairāk. Kopumā gada septiņi mēneši apstrādes rūpniecībai ir vainagojušies ar 3,1% vērtu kāpumu gada izteiksmē, kas uz iepriekš minēto skaitļu fona var nešķist daudz, taču, raugoties uz apstākļiem, sniegums nav vērtējams kā slikts. Tālākā virzība ir atkarīga no patērētāju noskaņojuma maiņas eksporta tirgos. Šeit ir gan labas, gan arī sliktas ziņas. Ja sākam ar pēdējām, tad ir redzama jau daudz aprunātā partnervalstu tautsaimniecības bremzēšanās tendence. No otras puses, tāds patērētāju aktivitāti raksturojošs rādītājs kā pamatinflācija (tās aprēķinā nav iekļautas energoresursu, pārtikas un dzērienu cenu izmaiņas) samazināšanās tendences kopumā neuzrāda, tādējādi liecinot, ka pasaule aizvien ir uz augstas ekonomiskās aktivitātes viļņa, līdz ar to saglabājot realizācijas iespējas arī Latvijas rūpniekiem.
Pagaidām spēj noturēties
Negācijas, kas saistītas ar norisēm pasaules rūpniecībā, sevišķi autobūvē, diemžēl atsaucas arī uz ekonomiskajiem procesiem Latvijā. Nereti tiek uzskatīts, ka pie mums neko neražo un spējam dzīvot vien tikai tāpēc, ka izsaimniekojam ES fondu naudu. Abi šie apgalvojumi ir muļķīgi, jo mūsu valstī saražotās produkcijas klāsts ir spējīgs variēt no samērā vienkāršiem zāģmateriāliem līdz optiskajai šķiedrai un smalkai elektronikai, bet ES fondi valsts ekonomisko izaugsmi nevis nodrošina, bet tikai paātrina.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.