Uzņēmēju noskaņojumu raksturojošie dati, kurus regulāri apkopo Centrālā statistikas pārvalde, gan nav tik iepriecinoši, jo rāda, ka aprīlī, salīdzinot ar martu, uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies. Tomēr vērojams tas, ka pastāv atšķirības dažādās jomās. Apstrādes rūpniecībā un būvniecībā strādājošie uzņēmēji aprīlī bijuši pesimistiski, savukārt mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā strādājošie – optimistiski, turklāt īpaši pozitīva gaisotne fiksēta tūrisma industrijā, gaisa satiksmē un viesnīcu biznesā. Tas liek domāt, ka daudzi cilvēki šopavasar steidzas ceļot.
Ja vērtē pēc 2019. gadā piedzīvotās Covid-19 pandēmijas nestajām pārmaiņām, tad par veiksmīgu ieguvumu var uzskatīt to, ka uz palikšanu ir iesakņojies attālināts darbs, saziņa un dažādu pakalpojumu saņemšana virtuālajā vidē, kā arī iespēja izglītoties, izmantojot digitālos risinājumus, kas īpaši būtiski ir pieaugušiem cilvēkiem mūžizglītības kontekstā. Turklāt, kā dzirdēts uzņēmējdarbības vidē, pandēmija parādīja, ka var lieliski iztikt bez "tukšiem izrādīšanās pasākumiem", netērējot tiem laiku un naudu.
Savukārt ir arī ne mazums negāciju, kas neļauj naivi domāt, ka varam atgriezties 2019. gada bezrūpībā. Tiek uzskatīts, ka Covid-19 kopumā pasaulē prasījis vairāk nekā 6,6 miljonus cilvēku dzīvību. Par datu precizitāti gan var diskutēt, bet nav noliedzams tas, ka upuri ir. Jāņem vērā arī tas, ka pandēmijas laikā īstenotā ar cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos saistīto nozaru ierobežošana ir sagrāvusi daudzas veiksmīgas karjeras un iznīcinājusi ne vienu vien uzņēmumu. Turklāt pie varas esošie politiķi, ieviešot ierobežojumus, pieņēmuši ne tikai loģiskus, bet arī savdabīgus lēmumus.
Kopumā laiks kopš 2019. gada devis divas atziņas. Pirmā ir tāda, ka pat ļoti rūpīgi sagatavotus plānus var izjaukt globālie procesi, kuru vērienīgumu nav iespējams prognozēt pat tad, ja ir milzīga pieredze biznesā vai izcila izglītība, tādēļ ne mazāk svarīga par plāniem ir prasme pielāgoties apstākļiem.
Otrā ir tāda, ka var rasties negaidīti apstākļi, kuros politiķu lēmumi visai tieši ietekmē gan uzņēmējdarbības vidi, gan visas sabiedrības dzīvi, tādēļ ikvienās vēlēšanās – Saeimas, pašvaldību, Eiropas Parlamenta – rūpīgi jāizvērtē tas, kādiem cilvēkiem tiek uzticēta lēmumu pieņemšana.