Pieaugs valstu konkurence

Dažādus politiskos spēkus pārstāvošie deputāti bija apbrīnojami vienoti pārliecībā par to, ka ikvienam ir jāsaprot – tās ES dalībvalstis, kuras Covid-19 krīzi pratīs pārdzīvot veiksmīgāk, to nevilcināsies izmantot savu interešu labā. Ikdienišķos apstākļos Vaideres mudinājumu atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus varētu traktēt kā pārspīlētas rūpes par biznesa vidi, taču krīzes apstākļos arī Latvijas valdībai vajadzētu apzināties to, ka ir svarīgi saglabāt maksimāli daudz dzīvotspējīgu uzņēmumu, kuri tajā brīdī, kad ar Covid-19 izplatību saistītie ierobežojumi tiks atcelti, vēl būs saglabājuši darbinieku kolektīvu, klientu loku un arī uzņēmējdarbības turpināšanai nepieciešamos resursus.

Zīles ieteikums, ka šīs krīzes laikā ekonomikā jāiegulda pēc iespējas vairāk naudas, varētu šķist neatbilstošs dažu citu mūsu politiķu iecienītajai taupības politikai, taču pašreizējās grūtības atšķiras no 2009. gada krīzes. Ušakova paustā ideja piešķirt plašam krīzes skarto iedzīvotāju lokam ikmēneša pabalstu 500 eiro apmērā normālos apstākļos šķistu utopija, taču patlaban ir ekstremāla situācija, un mūsu Saeimai un valdībai vajadzētu godīgi atzīt, ka ikvienā valstī iedzīvotāji, kuriem nav naudas izdzīvošanai, rada milzīgus politiskos un sociālos riskus un ka Latvija šajā aspektā nav izņēmums.

Savukārt Ijaba norāde, ka Latvijas interesēs ir tas, lai nepastiprinātos ekonomiskā nevienlīdzība starp ES dalībvalstīm, varētu šķist visai sekundāra, ja nebūtu krīzes. Taču Covid-19 krīze ir. Un tas, vai pēc šīs krīzes Latvijā būs tūkstošiem izmisušu bezdarbnieku, simtiem aizvainotu uzņēmēju, kuri piedzīvojuši, ka dažos mēnešos gals ir pienācis viņu gadiem lolotajam uzņēmumam, vai arī šeit būs dīkstāves laikā atbalstīti darbinieki un tādi uzņēmumi, kas spēj turpināt darboties, ir atkarīgs no daudziem faktoriem – no Covid-19 izplatības intensitātes, no katra cilvēka paša rīcības, taču arī no mūsu valdības un Saeimas īstenotās stratēģijas. EP deputāti akcentēja arī to, ka pēc Covid19 krīzes notiks ES dalībvalstu savstarpējā cīņa ne tikai par erudītiem cilvēkiem, bet arī par perspektīviem uzņēmumiem un noieta tirgiem precēm un pakalpojumiem. Lai nezaudētu nevienā konkurences cīņas raundā, mūsu valstij pēc šīs krīzes ir jābūt maksimāli stiprai.