Jau sen runāts par to, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, pēc iekļaušanās eirozonā un pievienošanās OECD dalībvalstu pulkam Latvijai vairs nav vienota virzības vektora, nav vienota mērķa, uz ko tiekties, savukārt NAP un citos plānošanas dokumentos rakstītais pakļauts, kā saka, apputēšanai pieņemto dokumentu plauktā. Un tāds pats liktenis paredzams arī šobrīd topošajam nākamā perioda NAP. Ja vien netiks mainīta šī un citu līdzīgu dokumentu loma likumu un dažādu saistošo noteikumu pieņemšanas procesā.
Proti, būtu tikai normāli, ja ikviena likuma, ikviena valdības noteikuma, pat atsevišķu to pantu pieņemšanas pamatojumā to autoriem būtu jāatbild uz jautājumu: kā tas saskan ar valsts stratēģiskajos dokumentos pausto, kā tas saskan ar visiem vienotajiem valsts mērķiem? Pēc būtības, nevis formāli. Īpaši tas attiecas uz jomām, kurās jau pārdesmit gadu ne tikai notiek nemitīgs reformu process, bet arī nemitīgi mainās reformu virzība, akcenti līdz ar politiskā spēka nomaiņu, kas atbild par konkrēto jomu, kā sekas, protams, ir nemitīgas jukas un neskaidrība par nākotni. (Tiesa, arī šo reformu plāniem būtu beidzot jābūt skaidri noformulētiem, publiski pieejamiem un plaši izdiskutētiem, lai, pirmkārt, tie nemainītos līdz ar ministru un, otrkārt, lai nav tā, ka tikai ministrs zina, kurp un kāpēc attiecīgā nozare virzās, un neviens nevar pat mēģināt izvērtēt, vai tas izvēlētais ceļš ved uz iecerēto, vēlamo, nepieciešamo rezultātu. Un principā ne tikai valdības deklarācijām, bet arī partiju priekšvēlēšanu programmu piedāvājumiem būtu jābūt saskaņotiem ar valsts kopējo virzību. Jā, katra valdība, katra partija var piedāvāt savu skatījumu par to, kā mērķi sasniedzami, taču pamatvirzība būtu daudz nemainīgāka nekā tagad, un arī vēlētājiem tad būtu ko attiecīgi novērtēt. Tas padarītu valstī īstenoto politiku daudz prognozējamāku un laikam arī jēdzīgāku.
Turklāt šāda pieeja noteikti ne tikai uzlabotu likumdošanas procesa kvalitāti un galarezultātu, bet arī stiprinātu sabiedrības ticību valsts nākotnei, veicinātu vēlēšanos palikt šeit, neaizbraukt, kā arī atgriezties tiem, kuri jau kādu iemeslu dēļ aizbraukuši. Arī atvieglotu investīciju piesaisti Latvijai, jo būtu prognozējamāki biznesa spēles noteikumi, kas laikam jau apzināts kā šībrīža Latvijas vājā vieta – ne velti Valsts prezidents par šī teksta sākumā minēto iniciatīvu vispirms bija runājis tikšanās laikā ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem. Bet tikpat labi tēma aktuāla arī citām sabiedrības dzīves jomām, līdz ar to ļoti gribētos, lai vismaz Valsts prezidents par šo jautājumu turpina runāt arī citās auditorijās, tostarp mudinot politisko lēmumu pieņēmējus NAP definēto respektēt savā ikdienas darbībā, pat negaidot sazin cik tālā nākotnē iespējamas nākamās valdības deklarācijas rakstīšanu, kad šāda pieeja būtu formāli uzsākama.
reptilis
Fakts