No šiem diviem notikumiem gan nevajadzētu izdarīt secinājumu, ka visiem ražojošajiem uzņēmumiem klājas grūti, bet labi veicas vien tirgotājiem, taču nevar arī noliegt, ka ir gūts kārtējais apliecinājums tam, ka patlaban, XXI gadsimta otrās desmitgades beigās, svarīgi ir ne tikai prast produkciju ražot, bet arī prast pārdot.
Var jau, protams, gadīties, ka ar zīmolu Dzintars saistītie produkti piedzīvos pārdzimšanu. Un, protams, par Akropoles finanšu datiem varēs spriest tikai laika gaitā, taču 2019. gada notikumu hronoloģijā paliks gan tas, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa novembrī pasludināja a/s Dzintars par maksātnespējīgu, gan tas, ka aprīlī tika atklāta Akropole un, kā sacīts preses relīzē, ''īsi pēc atvēršanas sagaidīja miljono apmeklētāju''.
Vietējais patēriņš, respektīvi, iedzīvotāju aizrautīgā iepirkšanās, jau gadiem ir viens no Latvijas ekonomikas balstiem. Tirdzniecības nozare lepojas ar to, ka nodrošina lielu skaitu darba vietu, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī nomaļajos novados, kur darba iespēju nav daudz. Tirdzniecības uzņēmumi laiku pa laikam vēsta par jaunu veikalu atvēršanu. Turklāt tas, ka pie veikalu kasēm ir garas rindas, iepirkumu groziņi tiek piekrāmēti pilni un veikalu tuvumā nav nevienas brīvas vietas, kur novietot automašīnu, sociālajos tīklos notiekošajās diskusijās nereti tiek izmantots par pierādījumu tam, ka visa sabiedrība tomēr negrimst nabadzībā.
Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes Eurostat dati gan liecina, ka tā dēvētais reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem ES. LETA vēsta, ka ''tas Latvijā bija 69% no ES vidējā līmeņa un apsteidza vien Bulgāriju (56%), Ungāriju (64%) un Horvātiju (64%)''. Igaunijā šis rādītājs bija 74%, bet Lietuvā – 89%. To, ka arī šogad Latvijas sabiedrība nevar priecāties par augstu ienākumu līmeni, apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas rāda, ka šā gada trešajā ceturksnī mūsu valstī bija Baltijā zemākā vidējā bruto alga un arī zemākā minimālā alga.
Tomēr, neraugoties uz mūsu sabiedrības pieticīgo labklājību, iepirkšanās jauda ir visai iespaidīga, un tirdzniecības nozares vietu un lomu Latvijas ekonomikā nevajadzētu novērtēt par zemu. To, vai iepirkšanās azartu mazinās vides aizsardzības aktīvistu kultivētais ''Pērc mazāk!'' princips un Ziemeļvalstīs populārā aprites ekonomika, rādīs nākamie gadi.
veiksmes stāsta sekas