Visi tie pedagogi, kuri profesionāli, apzinīgi strādā, nenoliedzami pelnījuši cienījamas algas. Tas nav apšaubāms! Taču nav tālredzīgi ignorēt, ka Latvijā ir nepieciešama izglītības jomas pielāgošana XXI gadsimta realitātei, un turpināt dzīvot ilūzijās, ka augstāks atalgojums automātiski garantēs spožāku prestižu.
Trāpīgs piemērs tam, ka lielas algas negarantē izcilu prestižu, ir finanšu un apdrošināšanas nozare, kas ietver arī banku sektoru. Tieši šajā jomā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn bija augstākā vidējā bruto alga – 1991 eiro mēnesī, un tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidējā bruto alga valstī.
Iespējams, darbam dāsni atalgotajā finanšu jomā arī būtu augsts prestižs, ja banku sektoru regulāri nesatricinātu kāds skandāls.
Jau esam pieraduši pie tā, ka visai pēkšņi savu pastāvēšanu izbeidz kāda banka. Starptautiska mēroga izbrīnu izpelnījusies Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nonākšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanības lokā. Banku sektoram pārmesta arī vieglprātīga kreditēšanas politika pirms 2008.–2009. gada krīzes un haotiska rīcība smagajos krīzes un pēckrīzes gados. Savukārt pēdējā laikā pār vairākām bankām krīt aizdomu ēna, kas saistīta ar globāliem naudas atmazgāšanas skandāliem. Un, protams, banku prestižam par labu nenāk arī tik neprasmīga klientu apkalpošanas organizēšana filiālēs, ka rodas iespaids – daža laba banka nolēmusi kaitēt pati savam prestižam.
To visu ņemot vērā, jāteic, ka banku sektoram kopumā ir visai nopietnas problēmas ar prestižu. Savukārt finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vide pagaidām vēl ir tikai attīstības procesā, un, visticamāk, šajā vidē izaugs gan uzņēmumi ar augstu prestižu ne vien Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā, taču būs arī savi neveiksmju stāsti.
Savukārt Turības Biznesa indeksu, kas parāda sabiedrības attieksmi pret uzņēmējiem un par kuru bija lasāms 20. marta Dienā, vērts pieminēt, jo, komentējot šī indeksa datus, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe akcentēja visai svarīgu aspektu – uzņēmēju prestižs uzlabojas, jo " mainās paaudzes, jaunie uzņēmēji nāk ar aizvien globālāku skatījumu un citām vērtībām, nekā bija iepriekšējai uzņēmēju paaudzei, un tas arī maina sabiedrības attieksmi pret uzņēmējiem". Respektīvi, ikvienas jomas prestižu pamatā veido konkrētajā jomā strādājošo cilvēku rīcība.
Irlielāmērāticams