Prezidenta grābeklis

Valsts prezidenta uzruna Saeimā pirms vairāk nekā nedēļas pazuda ziņu plūsmā, kas vairāk bija orientēta uz jāņošanas iespējām, alkohola patēriņu svētku dienās, dzērumā braucošo kontroli utt. Savukārt nedēļas sākumā tā jau daudziem šķita veca ziņa un ko nu tādu vairs kustināsi.

Bet pagājusi vairāk nekā nedēļa un nu jau ar zināmu laika distanci varam pavērtēt, ko tad valsts pirmā persona rosinājusi un kādas tam var būt sekas.

Runa, protams, ir par Vējoņa pausto nepieciešamību mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, lemšanu par šo jautājumu atvēlot tautai. Manuprāt, ir ļoti bīstami ar šādām iniciatīvām spēlēties, un ne tikai tāpēc, ka pastāv risks – ievēlēs nevis labāko no labākajiem, bet gan to, kurš iemanīsies sevi visveiklāk reklamēt, izmantojot administratīvos resursus. Šķiet, to kā iespēju vislabāk apzinās Saskaņa, atklāti paužot atbalstu pašreizējā Valsts prezidenta vēstījumiem. Taču pat lielāka problēma varētu būtu tā, ka visu likmju likšana uz "labo tētiņu" vai "nācijas māti" tautas vēlēta prezidenta veidolā brīdī, kad  partiju uzticības kredīts izsmelts, pat ne piebremzēs, bet pilnībā apturēs partiju sistēmas tālāku attīstību. Ja tagad partijām ir grūtības piesaistīt spilgtus līderus, lai tos veidotu par politikas profesionāļiem, kas būtu tad, ja partiju loma vēl vairāk mazinātos? Virzība uz autoritārismu?

Īstermiņā saistībā ar šo iniciatīvu ir risks, ka rudens pusē, diskutējot par šo tēmu, kas būs iesniegta konkrēta likumprojekta formā, pārējie valstiski svarīgie jautājumi tiks pabīdīti malā. Visu "pulveri" izšaus pa tukšo. Tā būs kā pseidoaktualitāte uzmanības novēršanai gan no ne visai veiksmīgas nodokļu reformas, gan citām problēmām. "Cilvēki ir noguruši no nemitīgas runāšanas par reformām. Viņi grib redzēt darbus," saka prezidents. Vai no tā tiešām jāsecina, ka gadījumos, ja ātri neredzam reformu augļus, jāizdomā kaut kas tāds, kur rezultāts būtu krietni pamanāmāks? Gluži kā bruģētās ielas Ventspilī vai jaunie parki, bērnu rotaļlaukumi un peldvietas Rīgā?

Iniciatīvas akceptēšanas gadījumā jārēķinās arī ar papildu finansējuma nepieciešamību Valsts prezidenta kancelejai, jo tai līdz ar jaunajām pilnvarām būtu jākāpina kapacitāte. Bet kas notiks tad, ja galu galā Saeima Valsts prezidenta rosinātajam pateiks "nē"? Vilšanās, vēl lielāka neticība politiķiem. Vajag to?