Balsojumu atcēla valsts premjerministre Terēza Meja, bet par oficiālo iemeslu kļuva "plašas un dziļas bažas" par vienošanās ar Briseli daļu, kas attiecas uz robežu starp Īriju un britu pārvaldīto Ziemeļīriju. Ja vienkāršoti, tad par šo jautājumu paredzēts, ka risinājuma meklējumi turpināsies arī pēc britu oficiālās aiziešanas no apvienotās Eiropas. Pārejas periods kompromisa atrašanai paredzēts līdz 2020. gada beigām, tomēr, ja vienošanās netiks panākta, periodu varēs arī pagarināt.
Rezultātā, kamēr netiks atrasts kāds visiem pieņemams risinājums, Ziemeļīrija saglabās vienotu muitas teritoriju ar ES, kā rezultātā Muitas savienībā turpinās atrasties arī visa Lielbritānija.
Šādu plānu ir atbalstījušas visas 27 pārējās ES dalībvalstis, tomēr Apvienotajā Karalistē tas neapmierina nedz Londonas izstāšanās no ES pretiniekus, nedz radikālos aiziešanas no apvienotās Eiropas piekritējus, un, jo tuvāk nāca 11. decembris, jo vairāk kļuva skaidrs, ka vienošanās britu parlamentā atbalstīta netiks. Pret to bija gatavi balsot ap 400 no 639 parlamentāriešiem, kamēr dokumenta noraidīšanai pietika ar 320 balsīm.
Savukārt, kas notiktu, ja parlaments vienošanos noraidītu (pēc būtības izsakot neuzticību Mejas kabinetam), pateikt neuzņēmās neviens. Scenāriji variēja robežās no "briti 29. martā aiziet no ES bez vienošanās", līdz – "briti sarīko atkārtotu referendumu un paliek ES". Papildus eļļu ugunij pielēja arī ES Tiesa, pieņemot lēmumu, ka Londonai ir tiesības vienpusējā kārtā atsaukt izstāšanās pieteikumu un palikt ES sastāvā.
Arī šobrīd Apvienotās Karalistes un ES attiecību nākotne nav kļuvusi skaidrāka, vienīgi ir zināms, ka Meja vēl vismaz kādu laiku paliks pie britu valdības stūres un centīsies sākt jaunas sarunas ar ES, cerot panākt tādus izstāšanās noteikumus, kuriem būtu britu parlamenta atbalsts. Tajā pašā laikā scenāriju saraksts paliek iepriekšējais.
Kopumā Londonas problēma ir nespēja izstrādāt vienotu rīcības plānu, tajā skaitā pat nav pilnvērtīgas atbildes uz jautājumu, vai briti ir gājēji vai palicēji. Tas savukārt rada problēmas visa ES mehānisma funkcionēšanai, un
kontinentālās Eiropas varas gaiteņos aizvien biežāk izskan neoficiāls viedoklis, ka vispār jau nebūtu slikti, ja beidzot izdotos izlikt Londonu aiz durvīm.
Papildus jāņem vērā, ka abas atlikušās ES lielvalstis, Vācija un Francija, neraugoties uz tās pārņēmušajām problēmām, jau ir pieņēmušas jaunu paradigmu, kuras ietvaros tās stūrē apvienoto Eiropu, neatskatoties uz Londonu, kuru Berlīne un Parīze, ja pavisam godīgi, tad izsenis ir uzskatījušas vairāk par problēmu nekā par sabiedroto. Pateicoties šādam fonam, ticamāk šķiet, ka britiem nāksies aiziet bez vienošanās, kas, lai arī būs sāpīgi visiem, taču vienlaikus arī uzliks punktu uz "i".
Tavs vārds