Gana daudz jautrības pēdējā mēneša laikā radīja negaidīti sācies Latvijas un Igaunijas "alkohola akcīzes kariņš", un savā ziņā tomēr – lai cik ļoti negribētos – no budžeta ieņēmumu viedokļa arī var saprast tautas kalpu vēlmi nosargāt budžeta ieņēmumus alkohola akcīzes nodokļa frontē, sevišķi pēc Igaunijas veiktā "nodokļu diversijas akta", jau no 1. jūlija par 25% samazinot alkohola akcīzi savā robežas pusē.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (A/P) iepriekš pauda, ka "šis pasākums plānots tikai kā īstermiņa risinājums, reaģējot uz Igaunijas lēmumu (...) Šo soli speram tikai tāpēc, lai, paredzot būtisku ieņēmumu kritumu, stabilizētu un aizsargātu mūsu ekonomiku, valsts budžetu, komersantus." Cēls valsts varas žests, sevišķi attiecībā pret pierobežas komersantiem.
Laiks līdz 29. februārim būs sava veida patiesības brīdis, kas parādīs, vai akcīzes nodokļa samazināšanas rezultātā "interesentiem" ne tikai veikalos Igaunijas pierobežā, bet arī pārējā Latvijas teritorijā būs iespēja iegādāties stiprās grādīgās dziras, kuru cena būs mazinājusies proporcionāli 15% akcīzes nodokļa mazinājumam.
Ir jau piedzīvots, ka līdz ar kādas nodokļa likmes mazināšanos ne vienmēr seko arī proporcionāla gala cenas mazināšanās precei, un vienmēr tam tiek atrasts daudz un dažādu "loģisku argumentu". Tieši tādēļ būs interesanti pasekot, cik tuvu akcīzes likmes mazināšana korelēs ar stipro grādīgo dziru cenām ikviena veikala plauktā, un attiecīgi arī saprast, vai šis nodokļa mazinājums tomēr nebūs izrādījies tikai atsevišķu tirgus spēlētāju interesēs.
Vienlaikus jācer, ka februārī valdība atkal neizlems turpināt "akcīzes karu" ar igauņiem, pagarinot "īstermiņa risinājumu" vēl uz kādu pusgadu, lai šādi būtībā sekmētu vienas samērā šauras nozares biznesu.