Racionāli vai populistiski?

Šis notikums izraisīja viedokļu polarizēšanos, un autotransporta fani ar gājēju aizstāvjiem sarīkoja niknas vārdu kaujas sociālajos tīklos, nonākot pat līdz strīdiem par to, kurš ir un kurš nav uzskatāms par īstu rīdzinieku un līdz ar to ir tiesīgs (vai nav tiesīgs) paust savu viedokli par transporta risinājumiem mūsu valsts galvaspilsētā. 

Mūsu politiķiem patīk uzsvērt, ka Latvijai jācenšas sekot kādas citas valsts paraugam, un pilsētvides plānošana ir tā joma, kurā tiešām citu pilsētu pieredzi ir vērts analizēt. Turklāt Rīgas transporta kustības un gājēju pārvietošanās maršrutu plānotājiem pēc pieredzes nemaz nav jābrauc uz tālām, eksotiskām zemēm. Ilggadēja pieredze ar gājēju ielu ir, piemēram, mūsu kaimiņvalsts Lietuvas otrajai lielākajai pilsētai Kauņai, kuras aptuveni 1,6 kilometrus garā Laisves aleja (Brīvības aleja) tiek uzskatīta par vienu no slavenākajām un vecākajām gājēju ielām Baltijā, kā arī par vienu no populārākajām tūristu pastaigu vietām šajā pilsētā. 

Taču visam ir savi plusi un mīnusi, arī Kauņas gājēju ielai. Plusi ir ielas vizuālā pievilcība un tas, ka šajā ielā, kas stiepjas cauri kvartāliem, kuros atrodami teātri, muzeji, kafejnīcas, veikali, viesnīcas un suvenīru tirgotavas, ir patiešām mierīga atmosfēra, kurā pilsētas iemītniekus un tūristus netraucē autotransporta radītais troksnis un bravūrīgu autovadītāju necieņa pret gājējiem. Savukārt mīnusi ir tie, ka gājēju iela neatrodas Kauņas vecpilsētā – tāpat kā Tērbatas iela neatrodas Vecrīgā –, turklāt ar autotransporta stāvvietām Laisves alejas tuvumā ir bēdīgi. 
Ja reiz Rīgā iecerēts pārvērst Tērbatas ielu par Laisves alejas līdzinieci, tad jārēķinās ar līdzīgiem izaicinājumiem – jādomā par to, kur būs stāvvietas automašīnām un tūristu autobusiem, un galu galā arī par to, kas šajā ielā būs tik pievilcīgs, lai dotos pa to pastaigāties? Kopumā tomēr loģiskāks šķiet risinājums ierobežot autotransporta kustību vecpilsētā, kā tas ir izdarīts Tallinā, Stokholmā, Strasbūrā un vēl daudzās citās Eiropas pilsētās. 

Slēgt ielu autotransportam, ja tā tiek panākts tas, ka šī iela piesaista gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus, – tas ilgtermiņā var būt izdevīgi gan uzņēmumiem – kafejnīcām, suvenīru veikaliem, viesnīcām –, gan arī kultūras objektiem. Taču slēgt ielu autotransportam vienkārši tādēļ, lai pilsētā ieviestu pārmaiņas, gan būtu diezgan savdabīgi.