Nesen piedzīvojām traģisku ugunsgrēku nelegālajā hostelī Rīgā, kā rezultātā dzīvību zaudēja deviņi cilvēki. Uzreiz pēc nelaimes bija ironiski klausīties visdažādāko amatpersonu taisnošanos par savas atbildības robežām un to, kurš, kad un cik daudz ir darījis, lai šāda nelaime nebūtu notikusi vispār. Nupat Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks televīzijā stāstīja, ka kopš traģēdijas VUGD Rīgā veicis 87 neplānotas hosteļu pārbaudes un rezultātā par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem uzsākts 21 administratīvais process.
Šeit arī tā nianse – ārkārtas pārbaudes pēc traģēdijas. Bet jautājums ir atklāts – vai šādas apjomīgas pārbaudes būtu notikušas un pārkāpumi tādā apjomā atklāti arī tad, ja nelaime nebūtu notikusi? Man nav informācijas, cik nopietni atklātie pārkāpumi bijuši un cik vēl potenciālu traģēdiju ir novērstas, taču diezgan satraucošs ir uzsākto lietvedību apjoms. Tomēr ar šo nekādā mērā nevēlos mest akmeni VUGD "dārziņā", zinot, cik pašaizliedzīgi šie cilvēki ikdienā steidzas palīgā nelaimē nokļuvušajiem. Pašaizliedzīgi, neskatoties uz salīdzinoši bēdīgo materiālo nodrošinājumu un arī atalgojumu iepretī ikdienas augstajam riskam.
Manuprāt, par laikus nenovērstām nelaimēm lielākā atbildības daļa jāuzņemas politiķiem un ierēdņiem ērtos kabinetos, kuru rokās ir iespējas un atbildība sakārtot gan nepieciešamo normatīvo bāzi, gan skaidri definēt procesus, gan paredzēt nepieciešamo finansējumu, lai regulāri tiktu veiktas preventīvās darbības, lai jau saknē izskaustu tās potenciālās nelaimes, kuras nākotnē var notikt nevis nejaušības vai negadījuma, bet gan apzinātas paviršības un vienaldzības dēļ.
Tikpat komiska, manuprāt, ir zemkopības ministra reakcija uz biedrības Dzīvnieku brīvība publicētajiem videomateriāliem no kažokzvēru audzētavas par cietsirdību pret dzīvniekiem – ministrs ar skaļiem paziņojumiem nu tagad uzdod PVD veikt pastiprinātas ārpuskārtas kontroles citos uzņēmumos. Bet jau atkal – kārtējās "ārkārtas pārbaudes" ar, manuprāt, pamatīgu populisma piedevu.
Savs darbs atbildīgajiem politiķiem un ierēdņiem jāveic pastāvīgi, nevis kā "ārkārtas". Laiks šo niansi tomēr saprast.