Tomēr pēdējā laikā ziņas liek domāt, ka arī Lietuvai ir ekonomiska rakstura sasniegumi, ar kuriem izcelties. "Gandrīz divas trešdaļas lielāko Baltijas valstu kompāniju ir Lietuvas izcelsmes," atsaucoties uz Verslo žinios, vēsta LETA–BNS. "Klaipēdas ostā pārkrauj par 4,2 procentiem vairāk kravu nekā pirms gada", "Vilkyškiu pienine un vēl 18 Lietuvas uzņēmumu saņem atļauju eksportēt produkciju uz Ķīnu", "Lietuvā šogad uzbūvēts par 7,6 procentiem vairāk jaunu dzīvokļu" – šādas LETA–BNS ziņas liecina, kaimiņvalsts ekonomiku var raksturot kā dinamisku.
Par Lietuvas ekonomikas attīstības balstiem tiek dēvēts relatīvi lielais (Baltijas mērogiem) iekšējais tirgus un tāda skaitļos neizsakāma vērtība kā mentalitāte. Pat eksperti uzsver lietuviešu uzņēmīgo raksturu, citējot Verslo žinios, norāda LETA–BNS. Protams, ir ekonomikas analītiķi, kuri vīpsnā par tādu kritēriju kā raksturs un mentalitāte izmantošanu statistikas datu skaidrošanai un uzsver, ka visu nosaka tirgus. Tomēr lēmumus allaž pieņem cilvēki.Lēmumus par to, kādus biznesa virzienus attīstīt, pieņem uzņēmuma vadība, un lēmumi noved pie tā, ka ekonomisti raksta – "lai arī ir pieprasījums pēc uzņēmuma X ražojumiem, tas nonācis grūtībās", vai arī: "neraugoties uz sarežģīto tirgus situāciju, uzņēmuma Y apgrozījums kāpj".
Lietuvā Diena šovasar novēroja, ka visai pamanāma ir nelielā biznesa aktīvā darbošanās. Lietuvā mazāk nekā Igaunijā jūtama moderno tehnoloģiju klātbūtne, toties var secināt, ka biznesu tiešām balsta vietējo cilvēku raksturs – labas komunikācijas prasmes un rīcības modelis, kas vērts uz to, lai problēmsituācijās meklētu risinājumus, nevis vaimanātu, ka citi vainīgi pie tā, ka viss ir slikti. Šāds – uz komunikāciju un problēmu risināšanu vērsts – raksturs ir būtisks resurss šolaiku ekonomikā, kurā ļoti svarīga ir tieši informācijas aprite.