Samērā ilgu laika periodu eiro kurss svārstījies pie 70 Krievijas rubļu atzīmes, tomēr šobrīd šis pēdējiem mēnešiem ierastais līmenis ir kļuvis par pagātni. Brīdī, kad kaimiņvalsts finanšu tirgu satricināja ziņas par ASV sankciju piemērošanu septiņiem Krievijas oligarhiem, 12 ar viņiem saistītajiem uzņēmumiem, 17 augsta ranga valdības amatpersonām, kā arī pret valstij piederošo Krievijas ieroču tirdzniecības uzņēmumu Rosoboroneksport un tā vajadzībām izveidoto banku – Rossijskaja Finansovaja korporacija –, eiro kurss pārspēja 80 rubļu atzīmi, bet pēdējās dienās svārstās 75–77,5 rubļu koridorā.
Valūtas kursa vērtības kritums apmēram par 10% nav nekāds sīkums, lai gan, ja runājam par mūsu valsts eksportētājiem uz Krieviju, tad viņi ar šādām svārstībām jau iemanījušies tikt galā.
Ir pat dzirdēts uzskats, ka galvenais ir nevis konkrēta eiro un rubļa kursa attiecība, bet šī kursa stabilitāte.
Tomēr par stabilitāti šobrīd ir visai grūti runāt, jo no ASV puses jau izskanējuši paziņojumi, ka saistībā ar notikumiem Sīrijā pret kaimiņvalsts eliti varētu tikt vērstas jaunas sankcijas. Tas savukārt nozīmē jaunus aizmetņus tālākam Krievijas valūtas vērtības samazinājumam un lielākai atkarībai no izejvielu cenām pasaulē. Kremlim pietuvinātie mediji un viņu viedokļa tiražētāji Latvijā šādus pavērsienus jau iepriekš ir saukuši par uzvaru, jo Krievijas eksports kļūstot konkurētspējīgāks, bet kaimiņvalsts budžetam vienkāršāk izpildīt uzņemtās saistības. Tomēr līdz ar sankcijām un rubļa kursa kritumu mazinās ne tikai oligarhu īpašumu vērtība eiro un dolāros, bet arī šajās valūtās pārrēķinātā Krievijas iedzīvotāju pirktspēja.
Protams, ir dzirdēts par veiksmīgu Krievijā īstenoto importa preču aizstāšanas programmu, ja vien par veiksmi var uzskatīt palmu eļļas izmantošanu piena vietā. Tā kā pirktspēja rūk, Krievija būs ieinteresēta savas valūtas kursa stabilizēšanā, tomēr izdošanās galvenokārt būs atkarīga no fosilā kurināmā cenām pasaulē. Šajā ziņā pasaules naftas tirgus varētu būt labs palīgs, jo cenu līmenis šobrīd ir augstākais kopš 2014. gada novembra/decembra mijas. Tiesa, eksperti pēdējos mēnešos ir norādījuši uz naftas tirgū aizvien vairāk piebriestošo spekulatīvo burbuli. Tā plīšanu var aizkavēt vienīgi labi ekonomikas dati. Šobrīd Krievijai atliek vien cerēt uz Rietumu un pārējās globālās tautsaimniecības tālāku izaugsmi, jo pretējā gadījumā līdzšinējie naftas pircēji biržā pārvērtīsies tās pārdevējos un melnā zelta cena kritīs, raujot lejup arī Krievijas labklājību.
Ekonomičeskijs
Neslāvs
Akušieris