Un šī negatīvā tendence izpaužas pilnīgi visās jomās – vienalga, vai saduras viedokļi par seksuālo orientāciju, vakcinēšanos, nacionāliem, migrācijas, satiksmes organizācijas, politiskajiem vai ekonomiskas dabas jautājumiem.
Ir sajūta, ka cilvēkiem šajos viedokļu konfliktos patlaban svarīgākais ir nevis atrast patiesību, kas ļoti bieži ir "kaut kur pa vidu", bet gan agresīvi iesaistīties kautiņā, lai tā kārtīgi ar jebkuriem līdzekļiem "sadotu pa muti" tiem, kuri pauž pretēju viedokli. Būtībā šo publisko "diskusiju" mērķis ir nevis ar konkrētiem, patiesos faktos balstītiem argumentiem inteliģenti atspēkot oponenta viedokli, bet pēc iespējas skaļāk, uz vulgaritātes robežas (un bieži to krietni pārkāpjot) balansējošiem epitetiem noniecināt kādu, kurš uzdrošinājies paust atšķirīgu, man nepieņemamu viedokli.
Diemžēl jāapbēdina visas puses – diskusiju un viedokļu dažādības pieņemšanas kultūra zemā līmenī ir gan "vakseriem", gan "antivakseriem", stabiņu piekritējiem un to noliedzējiem, valdības kaismīgiem atbalstītājiem un tās neremdināmajiem kritizētājiem, minoritāšu aizstāvjiem un to noliedzējiem.
Manuprāt, galvenie vainīgie sabiedrības sašķeltībā un oponentu savstarpējā agresijā ir pie varas esošie politiķi, tostarp augstākās amatpersonas. Un ne tāpēc, ka ir populāri un stilīgi par visu un vienmēr kritizēt valdību, parlamentu un prezidentu, bet gan tāpēc, ka īstam un inteliģentam līderim gan pienākas, gan arī samērā viegli izdodas noturēt viedokļu sadursmes saprātīgos pieklājības rāmjos gan mierīgos, gan trauksmainos laikos. Un tieši šie cilvēki tomēr sevi vēlas dēvēt par līderiem un politisko eliti.
Pašreizējie "grautiņi", it īpaši sociālajos tīklos, manuprāt, liecina par divām iespējamībām – vai nu esošajai varai ir ļoti izdevīgi "valdīt" pār daudzskaitlīgās sīkās grupās sašķeltu sabiedrību, vai arī šo politiķu līderības un kompetences līmenis ir krietni zem vidējā "soctīklu karotāju" līmeņa – tātad viņiem šī situācija šķiet normāla.
Pēdējo skaļo notikumu kontekstā divreiz pamanīju Valsts prezidenta vismaz centienus radīt kaut kādu savstarpējo toleranci sabiedrībā. Arī tas nav slikti, sevišķi redzot, ka pārējiem politiķiem aizvien viss šķiet kārtībā. Protams, prezidenta iniciatīvas nevar nesaslēgt ar viņa ļoti zemo reitingu, tomēr vismaz kaut kādu aktivitāšu ir vairāk nekā ignorance un arogance pret savu tautu.