Brīdī, kad tikai ar tehnisku balsu vairākumu par Saeimas priekšēdētāju ievēlēja VL-TB/LNNK deputāti Ināru Mūrnieci (kura bija arī 12. Saeimas priekšsēdētāja), varēja šķist, ka tas ir nopietns signāls par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) sagaidāmo atstāšanu opozīcijā, jo Mūrniece šajā balsojumā apsteidza JKP deputāti Dagmāru Beitneri-Le Gallu, kura gan pēc tam kandidēja uz priekšsēdētājas biedra posteni.
Vienlaikus interesanti, ka Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja tikai ar 44 balsīm, kamēr pirmo no priekšsēdētājas biedriem – Beitneri-Le Gallu – ar 65 balsīm. Te gan ir kāda interesanta nianse: balsojumā par Saeimas priekšsēdētāju nepiedalījās partijas Saskaņa deputāti, līdz ar to arī kopējais balsotāju skaits bija tikai 77, kamēr balsojumā par Beitneri-Le Gallu – 99 deputāti, tātad šoreiz balsojumā piedaloties visām frakcijām.
Diez vai Saskaņas nepiedalīšanās balsojumā par Saeimas priekšsēdētāju būtu uzskatāma par ideoloģiski motivētu, drīzāk tā bija sava veida ļoti tieša signāla došana pārējām partijām, ka atsevišķu lēmumu pieņemšanā tieši Saskaņas izvēle var kļūt izšķiroša, kad pārējie 77 parlamentārieši nespēs panākt vienošanos. Tajā pašā laikā pilnīgi pretējs parlamenta balsojums bija par Beitneres-Le Gallas un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) izvirzītā Gundara Daudzes dueli par Saeimas priekšsēdētāja pirmā biedra amatu, kurā Daudze zaudēja. Šajā balsojumā par Daudzi balsoja tikai ZZS un Saskaņas deputāti, kamēr pārējie – par Beitneri-Le Gallu. Arī balsojums par otro priekšsēdētājas biedru neradīja skaidrāku priekšstatu par potenciālo koalīcijas sastāvu, ņemot vērā, ka šajā amatā vairākums deputātu izlēma ievēlēt Jaunās Vienotības pārstāvi Inesi Lībiņu-Egneri, tādējādi ārpus Saeimas "komandtiltiņa" atstājot partijas KPV LV pārstāvi Artusu Kaimiņu.
Jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka šāds parlamentāriešu balsojums nekādā ziņā nav atvieglojis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rūpes par nākamā Ministru prezidenta kandidāta izvēli, par ko varētu liecināt arī viņa lēmums trešdien vēlreiz tikties ar trim potenciālajiem premjera – JKP pārstāvi Jāni Bordānu, KPV LV kandidātu Aldi Gobzemu un Attīstībai/Par! kandidātu Arti Pabriku. Tas, ka pirms sagaidāmās premjera kandidāta nominēšanas prezidents izlēmis tikties tieši ar šiem trim politiķiem, liek nojaust, ka pirmo valdības veidošanas mēģinājumu viņš uzticēs tieši kādam no viņiem, ļoti iespējams, Pabrikam, kurš varētu mēģināt veidot valdību no sešām parlamentā pārstāvētajām partijām (atstājot ārpus koalīcijas Saskaņu).
Taču – lai gan balsojums par Saeimas prezidiju rāda, ka vismaz pagaidām JKP un KPV LV demonstrē viens otram atbalstu – jautājums, vai šī sadarbība turpināsies arī brīdī, kad prezidents nosauks premjera amata kandidātu, kas varētu nebūt ne Bordāns, ne Gobzems, jo, kā zināms, JKP iepriekš ļoti kategoriski paziņoja vēlmi atstāt opozīcijā gan Saskaņu, gan ZZS. Savukārt KPV LV tik kategorisku pozu nav ieņēmusi. Tas nozīmē, ka arī nominētajam premjera kandidātam var nākties izdarīt izšķirošas izvēles.
Cilvēks.