Ja iepriekš par nepieciešamību būt vienotiem tika spriests, kad uzvirmoja strīdi starp vakcinācijas pret Covid-19 fanātiskajiem atbalstītājiem un tikpat fanātiskajiem noliedzējiem, tad tagad priekšplānā izvirzījies nacionālais aspekts. Un, kā jau parasti, radikāļi izceļas ar kategoriskumu.
Patīk vai nepatīk tas latviešu nacionālradikāļiem, bet Rīga allaž bijusi multikulturāla pilsēta un Latvija pat XX gadsimta 20.–30. gados nav bijusi mononacionāla valsts. Patlaban līdzīga nacionālā situācija kā Latvijā ir Igaunijā, bet ne Lietuvā, kur lietuviešu īpatsvars ir ievērojami lielāks par citu tautību īpatsvaru. Vai Lietuva ir visturīgākā Baltijas valsts? Nē, ekonomiskie rādītāji vislabākie ir Igaunijai. Vai Lietuvas retorika, nosodot Krieviju, pēdējā mēneša laikā ir drosmīgākā Baltijā? Rodas iespaids, ka jā.
Patīk vai nepatīk tas Latvijas krievu kopienu pārstāvošajiem politiķiem un viņu atbalstītājiem, bet Latvijā valsts valoda ir un būs tikai un vienīgi latviešu valoda, te būs jādzīvo pēc tiem likumiem, kādus pieņem Latvijas pilsoņu ievēlētā Saeima, un, ja tiešām kādam nelatvietim viss latviskais – sākot no kultūras līdz biznesa tradīcijām – riebjas, tad ir iespējas pārcelties uz kādu citu valsti, bet nav tiesību prasīt pielāgošanos.
Runājot par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir pa vidu starp abu virzienu radikāļiem, ir svarīgs sabiedrības integrācijas jeb, kā nesen formulēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), "politiskās nācijas koncepcijas" mērķis. Ja mērķis ir panākt, lai visi cilvēki, kuri gadiem dzīvo Latvijā, pārvaldītu latviešu valodu, tad jāteic, ka valodas apguve ir intelektuāls, bet arī tehnisks darbs, kura veikšanai nepieciešama motivācija, mācīšanās un apgūto zināšanu pielietošana praksē. Un patiesībā 2022. gadā reti nākas sastapt latviešu valodā nerunājošus jaunākās vai vidējās paaudzes Latvijas iedzīvotājus. Tā ka valodas apguves ziņā integrācija ir izdevusies ja ne izcili, tad vismaz labi.
Savukārt, ja mērķis ir stiprināt lojalitāti Latvijas valstij, tad tas nav panākams ar mācībām kursos vai sabiedrisko attiecību kampaņām. Te ir svarīga pārliecība, ka neatkarīgā Latvijas valsts ir vērtība arī tad, ja valdība pieņem diskutablus lēmumus un līdzcilvēkiem ir atšķirīgi uzskati. Lai stiprinātu šo pārliecību, ar visu, kas šajā valstī veiksmīgi paveikts 30 gados, vajadzētu vairāk lepoties ikvienam – arī latviešiem.