Nevar nepiekrist. Un tomēr – ar diezgan pamanāmu regularitāti parādās VID atziņas, no kurām rodas secinājums – "aplokšņu" algas un to saņēmēji ir teju lielākā un ļaunākā Latvijas finanšu problēmu sakne. Protams, ir dramatiska sajūta, lasot, ka "aplokšņu" algu dēļ valsts budžetam garām aizslīdējis miljards eiro. Tomēr tikpat dramatiski ir apzināties arī to, ka tā sauktajos PVN karuseļos un citās afērās budžetam garām paslīdējusī nauda arī mērāma miljardos, tieši tāpat, kā arī miljardos mērāmi ar vieglu roku norakstītie par bezcerīgiem atzītie nodokļu parādi.
Diezgan skaidrs, ka šo norakstīto miljardu eiro parādu pamata masu nebūt neveido "aplokšņu" algu saņēmēji, kurus visai savdabīgi portālam Delfi raksturo VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča: "...cilvēki, kas ir apgrūtināti ar ģimenes saistībām, pieklājīgā vecumā, kuriem darba devējs var uzspiest šādus nosacījumus." Šķiet, pēc Fiļipovičas domām laikam sanāk, ka lielākie budžeta ieņēmumu apdraudētāji ir seniori un ģimenes cilvēki?
Taču turpinot par nodokļu parādiem – gana būtiska daļa lielāko nodokļu parādnieku tomēr ir cilvēki, kuri spējuši atrast veidu, kā baudīt pārtikušu dzīvi uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina. Mazajiem nodokļu maksātājiem joprojām nākas saskarties ar situācijām, kad līdz nelabumam jāskaidrojas ar "bargajiem" VID inspektoriem par nereti pārdesmit eiro nesakritībām. Turklāt šīs nesakritības, kuras VID inspektori uzskata par gana pamatotu iemeslu, lai "piečakarētos" un biedētu ar sankcijām, ir visai apšaubāmas, ja tomēr normatīvos aktus lasa rūpīgi un objektīvi ar mērķi rast objektīvu secinājumu, nevis kaut niecīgu apstiprinājumu inspektora pieļāvumam. Un attieksme, ka "mazais" nodokļu maksātājs par šīm pārdesmit eiro nesakritībām tagad jānostrostē tā, lai turpmāk viņš nodrebētu ik reizi, sadzirdot VID vārdu, nekādi "nelīmējas" kopā ar Jaunzemes piesaukto principu "konsultē vispirms" pret tiem, kuri esot kļūdījušies un gribot laboties.
Seniors kā budžeta bieds
Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar "aplokšņu" algām pagājušajā gadā lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 927,01 miljonu eiro, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķiniem, vēsta portāls Delfi un vienlaikus citē VID vadītāju Ievu Jaunzemi: "Latvijai nav dārgu derīgo izrakteņu, ko var izdevīgi pārdot, tāpēc vienīgais veids, kā segt izdevumus par veselības aprūpi, izglītību, drošību un daudzām citām vajadzībām, ir nodokļu veidā samaksātā nauda."
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
trusis nejaukais
P
nodokļi kropļo konkurenci