Slikti ir tikai tad, ja paši negribam labo

Un šī sakoptība, cilvēku aktīvā rosība vismaz daļēji apgāž ierasto dogmu, ka Latvijā viss ir slikti, ka grimstam nabadzībā, ka mums nav nākotnes.

Var, protams, pasmīnēt par šīm manām liriskajām pārdomām brīvdienu ekskursiju laikā. Taču patiesībā šie novērojumi atklāj ko citu, daudz būtiskāku. Jā, noteikti ne visur ir iespējas darīt un pelnīt, taču skaidrs, ka lielā mērā tas, vai kaut kas notiks un attīstīsies, ir atkarīgs no paša cilvēka attieksmes. Var sēdēt pie pussabrukušas mājas, čīkstēt un gausties, ka viss ir slikti (un tā jau arī būs), bet var paņemt darbarīkus un māju ne tikai salabot, bet pat izveidot to tādu, ka garāmbraucēji sajūsmināsies. Tas pats attiecas arī uz jebkuru citu jomu – iespēju ir daudz, vajag tikai gribēt un meklēt iespējas.

Taču jā – viens gan ir skaidrs – ne valdībai, ne Saeimas deputātiem īpaši nav nekādu lielo nopelnu tur, kur patiešām reģionos ir vērojama sakoptība, visapkārt daudz apstrādātu lauku, sakopti ciemi un arī mazpilsētas. Tas viss ir konkrēto cilvēku un viņu pašvaldību nopelns.

Braucot un vērojot šīs pašvaldības, sakoptos un ar dažādu jau nobriedušo un vēl augošo ražu pilnos laukus, ir sajūta, ka šis viss notiek teju par spīti politiķiem, kuri "tur – Rīgā" spēj neko vairāk kā tikai plosīties savstarpējās intrigās, piepūstiem vaigiem bārstīties ar populistiskiem saukļiem un lozungiem.

Tāpēc ļoti jācer, ka smalkajos Rīgas kungu kabinetos saplānotās daudzskaitlīgās, taču, pēc visa spriežot, joprojām savstarpēji pilnīgi nesaskaņotās reformas – izglītības, reģionālā, veselības, tieslietu un pārējās –, ko tuvākajā laikā piedzīvosim un izdzīvosim, vismaz labākajā gadījumā, piedodiet, nesačakarēs visas tās labās lietas, kas šodien jau notiek reģionos.

Jo tik ļoti negribētos piedzīvot tiešām situāciju, kad tas viss labais, ko cilvēki reģionos radījuši paši savām rokām, nečīkstot un neskrienot pie "Rīgas kungiem" ar pastieptu roku, politiķu ambīciju apmierināšanas dēļ vienā dienā vienkārši izbeigtos. It sevišķi, zinot, ka viss, kas šodien ir redzams laukos, ir īstu un patiesu cilvēku roku un prāta radīts daudzu desmitu gadu laikā.

Grūti gan spriest, vai to sapratīs liela daļa politiķu Jēkaba ielā Rīgā. Jo ir tomēr milzīga atšķirība starp to, vai diendienā strādā ar tendenci uz konkrētu rezultātu, vai arī saņem gana brangu algu no nodokļu maksātāju kabatas par pašslavinošiem ikdienas "tvītiem".