Nav noslēpums, ka uzņēmēju vidē popularitāti nebauda pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kuram arī bijis zems vērtējums Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktajā aptaujā. Finanšu ministrijas stratēģija gadiem bijusi vērsta uz to, lai ar sarežģītiem nodokļu aprēķiniem tiktu apkrauts pat niecīgs bizness un pat tikko nodibināts uzņēmums un lai tiktu nodrošināts darbs birokrātu – kontrolētāju un pārbaudītāju – "superkomandām". Turklāt sabiedrības labklājībai samudžinātā nodokļu sistēma maz ko devusi. Jau 2020. gadā mūsu valstī nabadzības riskam bija pakļauti 439 tūkstoši jeb 23,4% iedzīvotāju, kas, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija par 1,8% vairāk nekā 2019. gadā, un ir nopietns pamats uzskatīt, ka 2022./2023. gada ziemā līdz ar iespaidīgajām pārtikas un energoresursu cenām nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits augs ļoti strauji.
Protams, par to vainot vienīgi finanšu ministru ir absurds, taču ir loģiski vēlēties uzņēmējdarbību veicinošu, sabiedrības labklājību sekmējošu nodokļu politiku. Turklāt līdzšinējā politika nav novērsusi nevienlīdzību – 2020. gadā trūcīgākās grupas mājsaimniecību ienākumi uz vienu cilvēku bija 214 eiro mēnesī, turīgākās grupas mājsaimniecībās – 1408 eiro.
Taču diemžēl idejas, kas nāk no tiem politiskajiem spēkiem, kuri nav pārstāvēti 13. Saeimā, arī ir visai savdabīgas. Partijas Progresīvie finanšu ministra amata kandidāts, sociālantropologs Andris Šuvajevs nesen mikroblogošanas vietnē Twitter pauda diskutablu viedokli par tādu ienākumu veidu kā dividendes.
No kreisās ievirzes politisko spēku puses ir izskanējušas arī citas ekstravagantas idejas finanšu jomā, kas liecina, ka viņiem ļoti gribas būt tiem cēlajiem, kas atņem bagātajiem un atdod nabagajiem, ignorējot to, ka nauda vispirms ir jānopelna un tikai tad būs, ko pārdalīt.
Turklāt iespējams, ka paralēli jau minētajām politiskās vides iezīmēm šogad, kad daudzi iedzīvotāji izjūt bažas par finansiālo situāciju, parādīsies kārtējie politiskie "laimes lāči" un uzplauks dāsna atbalsta solījumu populisms. Vēlētāju uzdevums būs izvērtēt, kuri solījumi šķiet izpildāmi un kuri – nereāli.