Nu viss notiek gluži kā filmas Teātris galvenās varones teicienā, ka īstā dzīve ir uz skatuves, bet teātris ir tas, kā izdarās publika. Arī pirmdien Dienā publicētajā karikatūrā par šo tēmu mazliet paironizējām – kamēr teātra ēka stāv pusremontēta, pasūtītājs un būvnieks plāno sākt izrādi ar ilgstošu tiesāšanos, kas, protams, publiku kādu brīdi varētu aizraut, taču ilgtermiņā ir vien tāda pilnīgi lieka laika kavēšana.
Saprotams, ka strīdniekiem katram sava taisnība un katrs vēlas to pierādīt, taču... tikmēr teātra ēkā remonti apstājas.
Tiesas pie mums nav no ātrajām, nu acīmredzot, kamēr nebūs tiesas sprieduma galīgajā instancē, nedz būs ļauts līdzšinējam būvniekam darbus turpināt, nedz arī konkursu sludināt jauna būvnieka piesaistei. Teātra ļaudīm tādā brīdī, protams, vienalga, kurš no strīdniekiem vainīgs, kurš nevainīgs, gribētos, lai kāds ātri izšķir tos strīdus vai lai tie notiek kaut kā visam paralēli, nesaistīti, tālākos būvdarbus netraucējot, taču tā diemžēl nevar.
Kāds risinājums? Manuprāt, kādam no valdības – vislabāk, ja tas būtu premjers, kuram ir vislielākā autoritāte, – jāuzņemas vidutāja loma, jāaicina pie sevis gan VNĪ, gan būvuzņēmēja vadība, jādiskutē par strīdus jautājumiem un tā iespējamiem risinājumiem tik ilgi, kamēr nonāk līdz kaut kādam izlīgumam, kas ļauj teātra ēkas atjaunošanu iespējami drīz turpināt (un šajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tas būtu līdzšinējais būvnieks vai kāds cits). Jāsaprot, ka nekādi vēstījumi presei, nekādi draudi par tiesāšanos vai iesniegumi tiesām situāciju pēc būtības neuzlabo nevienai no pusēm – tā faktiski ir tikai laika vilkšana, pretinieka izturības pārbaude, vienlaikus noteikti ļoti dārgu cenu par to maksājot, algojot advokātus.
Jā, mēs dzīvojam tiesiskā valstī, visu var izšķirt tiesā, taču vai visi strīdi tiešām jānoved līdz tiesai? Bez tiesu varas ir arī politiskā vara, gribētos, lai arī tā šajā situācijā saka savu vārdu, aktīvi iesaistās, lai meklētu situācijas risinājumu, nevis distancēti no malas vērotu notiekošo, laiku pa laikam vien atļaujoties kādu emocijas izvirdumu par to, kā viss ieildzis.
Ņedvižimijs
novērotājs
atej nost