Teikt, kamēr pielec

Varu saprast inteliģences pārstāvjus, kuri rakstītā tekstā allaž tiecas atklāt sev ko jaunu un ir apbēdināti, ja tēma atkārtojas un ja iepriekš aprakstītajos gadījumos vienīgais jaunums ir tikai tas, ka problēma gan atkal un atkal aktualizēta, taču tie, kam tā jānovērš, arī katru nākamo publikāciju uztver kā iesnas, kuras nedēļas laikā pāries neatkarīgi no tā, vai ārstē vai ne.

Proti, pārkāpēji vai pārkāpēju neķērāji uzskata, ka medijiem ātri apniks par to runāt, tāpēc vien brīdis jānogaida – un varēs dzīvot, kā dzīvojuši tālāk.

Un te arī ir atbilde uz jautājumu, kāpēc šīm tēmām esam "uzsēdušies", – ja ir redzama nejēdzība, kas rada milzu zaudējumus mūsu valstij, uzskatām, ka mediju uzdevums ir par tām runāt vismaz tik ilgi, kamēr kāds, kura atbildībā tas ir, beidzot piecelsies no sava ērtā krēsla un novērsīs attiecīgo nebūšanu. Kā saka, pilināt, kamēr pielec, ka jādara, citādi mieru neliks. Turpretī aplamību vien fragmentāra, īslaicīga pieminēšana, tūdaļ pat pārslēdzoties uz citām tēmām, tikai vairotu pieradumu pie dzīvošanas tiesiski nesakārtotā valstī, un tad gan to, kuri raduši likumu apiet ar līkumu, savairotos tik daudz, ka diez vai par kādu valsts un sabiedrības attīstību būtu pamats vairs sapņot.

Un te nav runa par to, vai medijiem vēl ir tik liela ietekme, kā bija agrāk, – šis ir un paliek jautājums par politiskās kultūras attīstīšanas nepieciešamību. Un tam jābūt par visas sabiedrības, ne tikai mediju mērķi. Mums ir labs piemērs šajā ziņā – Skandināvijas valstis, kur pat sīkākie amatpersonu pārkāpumi tiek uztverti par apdraudējumu sabiedrībai. Kas liedz mums pārņemt viņu pieeju? Piemēram, ja politiķis pieķerts melos vienreiz, nevaram būt droši, vai viņš saka patiesību visos pārējos gadījumos. Ja vienreiz izmantojis amatu savtīgās interesēs, tātad nav izslēgts, ka to neatkārtos. Ja neko nedara, lai pieķertu nodokļu izkrāpējus, tātad tos piesedz. Ja nereaģē uz mediju, nevalstisko organizāciju vai kontrolējošo institūciju vēstīto par konstatētajiem pārkāpumiem, tātad pats ir blēdis. Tad varbūt rīkotos?