Nenoliedzami pozitīvi ir vērtējama iniciatīva, lai ieviestu tādu kadastrālo vērtību sistēmu, kas neļauj izmantot dažādas nepilnības, kuru dēļ vieni īpašnieki atrod likumīgu iespēju maksimāli samazināt maksājamā NĪN summu par labu peļņu nesošu biznesa objektu vai pilij pielīdzināmu savrupnamu, kamēr pieticīga divistabu dzīvoklīša īpašnieks hruščovkā maksā teju divtik lielu summu.
Tomēr bažas raisa nianse, ka kadastra vērtību un attiecīgi NĪN summu pieaugums varētu diezgan sāpīgi skart tieši daudzus hruščovku un tiem pielīdzināmo dzīvokļu un mājokļu īpašniekus, kārtīgi patukšojot jau tā paplānos šīs sabiedrības daļas ģimenes budžetus.
Vienlaikus skaidrs, ka villu īpašnieki varbūt nebūs priecīgi par papildu izdevumiem, tomēr gan jau nodokļa pieaugums viņiem arī turpmāk neliks atteikties no ierastās ''dienišķās desas''.
Lai gan tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir uzsvēris, ka TM jau pirms gada ir sagatavojusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 tūkstošiem eiro, pašreizējās vēsmas neliecina, ka šie grozījumi varētu tikt pieņemti līdz jauno kadastrālo vērtību iecerētajam spēkā stāšanās brīdim. Būtībā netieši to apstiprina arī pats Bordāns, intervijā LTV norādot: ''Zinot to, ka daudziem īpašumiem vērtība pieaugs, jau pirms gada aicinājām un aicinām joprojām Finanšu ministriju kopā ar pašvaldībām atbalstīt neapliekamā minimuma ieviešanu primārajam mājoklim 100 tūkstošu eiro apmērā, kas ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju noņemtu nekustamā īpašuma nodokļa slogu. Tā ieviešana joprojām ir atkarīga no Finanšu ministrijas un visas koalīcijas politiskās izšķiršanās.''
Šādi ministra izteikumi rada nopietnu pamatu bažām, ka jau pēc pāris gadiem daudzu Latvijas iedzīvotāju un arī uzņēmēju finanšu situācija var kļūt vēl smagāka tikai tāpēc, ka jau kārtējo reizi politiķi spēj paveikt labākajā gadījumā tikai pusi darba.
Tomēr cerēsim, ka valdošā koalīcija spēs rīkoties valstiski un sociāli atbildīgi un NĪN slogu palielinošos normatīvus tomēr nepieņems, pirms nebūs apstiprināta kārtība, kas pasargās mazāk turīgo sabiedrības daļu no ''kadastrālajām spīlēm''.