Pie mums šī noniecināšanas tendence saasinās un pierimst viļņveidīgi saistībā ar trauksmes līmeni sabiedrībā – jo nemierīgāki laiki, jo skarbāk norit vēršanās pret oponentiem. Tāds trauksmes piesātināts periods bija Covid-19 pandēmijas laiks, kad konfliktēja vakcinācijas atbalstītāji un noliedzēji, un ir arī patlaban, kad trauksmi pastiprina saspringtā ģeopolitiskā situācija. Kā jau digitālajā laikmetā viedokļu sadursmes ar īpašu intensitāti tiek īstenotas virtuālajā vidē, it sevišķi sociālajos tīklos.
Taču pat viskategoriskākajiem oponentu noniecinātājiem derētu atcerēties, ka dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā ir tiesības pastāvēt atšķirīgiem viedokļiem. Turklāt to, ka mūsu sabiedrībai ir dažādi uzskati, spilgti parāda pašreizējās, 14. Saeimas sastāvs.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, šīs Saeimas vēlēšanās, kas notika 2022. gada rudenī, nobalsoja vairāk nekā 900 tūkstoši vēlētāju. Maksimālais deputātu vietu skaits, ko ieguva kāds politiskais spēks, bija 26, un to izcīnīja visnotaļ centriskā Jaunā Vienotība. Var dažādi vērtēt šīs partijas darbību, bet reālais fakts ir tāds, ka par šo partiju nobalsoja 173 425 mūsu valsts pilsoņi.
Tāpat ir vērts arī uzsvērt, ka par Nacionālo apvienību nobalsoja 84 939 Latvijas pilsoņi, un līdz ar to nav gluži tā, ka nacionālkonservatīvās idejas popularizē vien daži desmiti vai pāris simti anonīmu kontu mikroblogošanas vietnē X (agrākajā Twitter). Vēlēšanu rezultāti apliecina, ka nacionālkonservatīvajām vērtībām mūsu sabiedrībā ir savs piekritēju loks, kas nav milzīgs, toties ir noturīgs.
Gluži tāpat savs piekritēju loks ir arī kreisajiem liberāļiem. Par patlaban jaudīgāko šī virziena pārstāvi – partiju Progresīvie – Saeimas vēlēšanās nobalsoja 56 327 vēlētāji, liekot Progresīvos uztvert kā respektējamu politisko spēku. Līdzīgi ir arī ar citiem pašreizējā Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem – viņu tur nebūtu, ja viņiem nebūtu reālu piekritēju mūsu sabiedrībā. Ironizējot var sacīt, ka vismaz pagaidām interneta "troļļi" vēlēšanās balsot nevar un vēlēšanu rezultāti ir objektīvs politiķu popularitātes rādītājs.
Visticamāk, ka arī 8. jūnijā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti parādīs mūsu uzskatu dažādību un deviņu Latvijas deputātu vidū redzēsim gan centriskus, gan nacionālkonservatīvus, gan kreisi liberālus politiķus, un nebūs tā, ka viena politiskā partija iegūst piecas vai pat vēl vairāk deputātu vietu.