Aptauja, ko veicis sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, rāda, ka Latvijā labprāt vakcinētos 50% iedzīvotāju, vakcinēties nevēlas 38%, bet 12% respondentu nav formulējuši savu nostāju. (Ar SKDS aptaujas datiem var iepazīties portālā Lsm.lv.) Jāpiebilst, ka ir publiskoti arī dažādi citi dati, piemēram, Kantar TNS veiktā pētījuma rezultāti, un kopumā dati rāda – vakcinācijai ir gan piekritēji, gan pretinieki.
Ir solīts, ka vakcīna pret Covid-19 būs pieejama bez maksas, līdz ar to finansiālais aspekts nespēlē nekādu lomu un Latvijas iedzīvotāji var koncentrēties uz diviem citiem jautājumiem. Pirmkārt, uz to, kādi būs medicīniskie ieguvumi no vakcinēšanās un kādas iespējamās blakusparādības var būt, ja vispār var būt, un, otrkārt, vai vakcinēšanās būs saistīta ar konkrētu pakalpojumu, piemēram, ar aviolidojumu pieejamību.
Tas, cik jēgpilnu atbildi mūsu sabiedrība saņems uz pirmo jautājumu, ir atkarīgs no pašmāju ekspertiem, no jaunizveidotā Vakcinācijas biroja un no tā, kādu attieksmi pret vakcināciju demonstrēs mediķi, jo sagaidāms, ka daudzi cilvēki informāciju par vakcīnu ietekmi gribēs uzzināt no tiem ārstiem, kuriem viņi uzticas.
Nevajadzētu pieļaut, ka vakcinēšanās tiek politizēta un iedzīvotāju vidū nostiprinās attieksme «nevakcinēšos, jo man nav pieņemami tā politiķa, kurš aicina vakcinēties, uzskati, tie ir pārāk liberāli (konservatīvi, centriski, nacionālistiski, multikulturāli u. c.)». Atbilstošo variantu katrs pats var izvēlēties. Ņemot vērā to, ka mūsu sabiedrībā vērojama izteikta politiskā sadrumstalotība, gudrāk būtu, ja politiķi no vakcinācijas tēmas vispār turētos malā un būtu tik godprātīgi, ka nepadarītu vakcināciju par politisku šovu savu reitingu celšanai.
Savukārt tas, kā nākotnē ikdienu ietekmēs fakts, ir vai nav cilvēks vakcinējies, nebūs atkarīgs tikai no Latvijā pieņemtajiem lēmumiem vien. Idejas, kas pavīd pasaulē, ir atšķirīgas un reizēm virtuālajā vidē tiek interpretētas kā lēmums, lai gan ir vien pieļāvums. Jācer gan, ka vismaz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs būs vienota nostāja saistībā ar to, vai vakcināciju drīkst saistīt ar konkrētu pakalpojumu pieejamību un, ja drīkst, kādi ir nosacījumu kritēriji (piemēram, vakcinācijas apliecinājumu drīkst prasīt gaisa satiksmē, bet ne pilsētu sabiedriskajā transportā), jo pandēmijas gaitā jau ir pieredzēts, cik sarežģīta situācija izveidojas tad, ja dalībvalstis nerīkojas saskaņoti.