Ir arī daudzas neārstējamas saslimšanas, kad speciālie medikamenti nepieciešami ne vairs, lai izārstētos, bet gan, lai iespējami attālinātu nāves iestāšanos, taču arī tad visas izmaksas par attiecīgajām zālēm nesedz valsts, krietni liels slogs guļas uz pašu slimības skarto, cilvēku ar pirmās grupas invaliditāti, maciņiem.
Vēl viens absurds, ko vēl nesen aktualizēja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA), – Latvijā noteiktā 12% PVN likme recepšu zālēm, tajā skaitā arī kompensējamajiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā. Jā, var saprast zāļu ražotāju intereses pārstāvošas organizācijas rūpes par to, kā veicināt medikamentu patēriņu, mazinot to gala cenu tā, lai neciestu ne ražotāji, ne tirgotāji, taču, arī skatoties no pacienta interesēm, šī tēma nav mazsvarīga. Pēc SIFFA datiem, pacientu līdzmaksājumi par kompensējamajām zālēm, atceļot PVN recepšu medikamentiem, samazinātos par 4,3 miljoniem eiro. Uzsvēršu: tā ir nauda, ko valsts budžets iekasē no īpaši smagi slimiem cilvēkiem. Ētiski? Savukārt, ja ar PVN tiek aplikti pilnībā kompensējamie medikamenti, sanāk visai bezjēdzīga nodokļa summu pārdzenāšana starp banku kontiem, ar krietnu aizkavēšanos atgriežot budžetā, no kurienes nākusi.
Kādi secinājumi no augstāk norādītā? Kompensējamo medikamentu sistēmā nepieciešams regulārs tāds kā funkcionālais audits, no izmaksu un efektivitātes viedokļa vienlaikus izvērtējot, kuriem medikamentiem jābūt attiecīgajā sarakstā, kuriem vairs ne. Farmācijas joma attīstās ļoti strauji, mazāk efektīvu zāļu vietā nemitīgi nāk daudz efektīvākas, kas sākotnēji, protams, ir dārgas, taču ne pēc cenas vien būtu vērtējamas – ja, pateicoties efektīviem medikamentiem, cilvēks var ātri atgūt veselību, arī valsts budžets būtu lielāks ieguvējs nekā tad, ja ārstētu ilgi, maksātu pabalstus utt.
Otrkārt, jāpārskata, kurām saslimušo kategorijām pieļaujami līdzmaksājumi par medikamentiem un kurām visas izmaksas pilnībā būtu sedzamas no budžeta. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad līdzfinansējuma trūkuma dēļ un attiecīgi zāļu nenopirkšanas, nelietošanas dēļ var būt apdraudēta cilvēka dzīvība.
Un visbeidzot – ir pamats tiešām izvērtēt, kāda jēga ir preču vai pakalpojumu aplikšanai ar PVN gadījumos, ja finansējums nāk no valsts budžeta – domāju, tas attiecināms ne tikai uz kompensējamajiem medikamentiem. Summa no naudas pārlikšanas no vienas kabatas otrā taču nepalielinās.