Iepriekš tikāmies aptuveni pirms gada. Bijāt cerību pilna panākt, ka institūcijas ņems vērā ieteikumus, bet bijāt arī kritiska par Latvijas prezidentūras ES Padomē naudas izlietojumu. Šogad atkal ziņojat par daudziem pārkāpumiem, tostarp vaininieki tie paši, kas pērn.
Prezidentūras vajadzībām pieejamais līdzekļu apjoms 2014. gadā bija daudzreiz lielāks nekā 2013. gadā. Patīkami, ka ir institūcijas, kas atvēlētos līdzekļus izlietojušas paredzētajām vajadzībām, bet šoreiz ne īpaši pozitīvi izcēlusies Ārlietu ministrija. Protams, esmu dzirdējusi viedokli - ir taču labi, ka tiek saremontētas vēstniecības, iegādātas automašīnas -, bet jāatceras, ka ir skaidri definēts: prezidentūras līdzekļi izlietojami tikai prezidentūras vajadzībām.
Noformēt jau var, kā vajag, - atliek tik kādu pasākumu ieplānot attiecīgajās telpās...
Ja pieejam radoši, ko, jāatzīst, mūsu sabiedrībā māk, arī lietvedības telpas dažādās iestādēs būtu remontējamas, jo gan jau kāds prezidentūras dokuments arī tur nonāk. Es nesaku, ka nevajag remontus, bet tas jādara no gadskārtējā bāzes budžeta līdzekļiem. Citādi sanāk negodīgi pret visām pārējām institūcijām, kurām tieši tāpat nepieciešams risināt ļoti daudzas ikdienas vajadzības, bet kurām šis maciņš nav pieejams. Ārlietu ministrija vadījās pēc saukļa, ka prezidentūras laikā sevi jāparāda vislabākajā veidā, un varbūt tāpēc tās roka pastiepās prezidentūras maciņā, pie reizes sakārtojot aktuālās lietas.
Mediju uzmanību šogad atkal piesaistīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbā atklātie pārkāpumi. Iepriekš bija pārmetumi par taksometru izmantošanu, nu - par finansējumu televīzijai.
Es neteiktu, ka NEPLP ir tā institūcija, kas būtu ļoti sakārtojusies pa šo laiku. Tāpēc tai pievēršam pastiprinātu uzmanību, tāpat kā Rīgas brīvostai, kurā arī bija problēmas ar ieteikumu ieviešanu.
Jūsu pārbaudes raisījušas skaļu sašutumu no pašvaldību puses.
Jā, pagājušogad mums bija diezgan asa diskusija par melnajām kasēm, ko pašvaldības uztvēra par mūsu iedomām. Bet pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pārbaudi un savā lēmumā uzrakstīja, ka konstatētie pārkāpumi uzskatāmi par būtisku valsts un sabiedrības interešu aizskārumu, attiecīgajai pašvaldībai piemēroja administratīvo sodu, tika sodīts arī pašvaldības vadītājs, sapratne radās. Tas nozīmē, ka mums jāturpina pārbaudes, aptverot visas pašvaldības, kā arī jāturpina sadarbība ar VID. Jau tagad ziņojam VID, tiklīdz kādā pašvaldībā konstatējam pārkāpumus, kas saistīti ar nodokļu maksājumiem, kases operācijām u. tml. Seko pārbaudes. Tiklīdz konstatējam pārkāpumus iepirkumos, ziņojam Iepirkumu uzraudzības birojam, arī ar to ir laba sadarbība. Tāpat kā ar policiju un prokuratūru.
Esam sākuši aprēķināt, kāda ir finanšu efektivitāte mūsu ieteikumiem. Tas arī varētu būt papildu arguments revidējamām vienībām. Ir sagatavota aplēse par mūsu ieteikumu ieviešanu 2008.-2013. gadā, kas jau sākotnēji parāda izdevumu samazinājumu par 42 miljoniem eiro un ieņēmumu palielinājumu par 122 miljoniem.
Ko vēl esat darījuši, lai pārkāpumu būtu mazāk?
2014. gadā iesniedzām grozījumus likumā par publiskas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu, paredzot, ka augstākstāvošai institūcijai jāizvērtē amatpersonas, kas pieļāvusi nelikumīgu vai nesaimniecisku rīcību, atbildība. 2015. gads ir pirmais, kad saņemam šos novērtējumus.
Ir jūtami uzlabojumi?
Ja salīdzinām izvērtējumu lietas, kas no augstākstāvošo institūciju puses bijušas laika posmā no 2006. līdz 2013. gadam, tad, pēc informācijas mūsu rīcībā, bijušas 50 pārbaudes, kurās sodītas 49 personas. Savukārt periodā, kopš stājies spēkā likuma grozījums, ir bijušas 24 pārbaudes un sodītas 17 personas. Respektīvi - 35% vienā gadā no visa iepriekšējā apjoma. Sodi bijuši dažādi - gan pazeminājumi amatā, gan algas samazinājumi. Tātad virzāmies uz to, lai atbildība būtu lielāka. Bet arī ar to, protams, nepietiek.
Visu interviju ar Elitu Krūmiņu lasiet pirmdienas, 1.jūnija, laikrakstā Diena 5.lpp.!