Var nonākt līdz stulbumam

Piemērs ir banku sektors un tā cīņa ar nelegālās naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanas apkarošanu. Izrādās, lai nokļūtu bankas netīrā finansējuma ķeršanai izmestajos tīklos un tiktu pie iesaldētas naudas maksājumu ietvaros, nav nepieciešams saņemt pārskaitījumus, kuru ietilpība ir ar vairākām nullēm, bet pietiek jau ar dažiem eiro. Gadījums no dzīves ar Normundu Ā.: pēc kolēģes apsveikšanas šūpuļsvētkos sveicēji saistības par dāvanas izmaksām sāka kārtot, izmantojot bankas pārskaitījumus.

Šajā gadījumā plaši pazīstamajai universālajai bankai, kas ietilpst Latvijas finanšu sektora lielajā četriniekā (tādējādi noteikti vajadzētu sniegt visaugstākās raudzes pakalpojuma kvalitāti) acīmredzami nepatika maksājuma mērķis, kurā kā atšifrējums tika minēts tikai gaviļnieces vārds Inga. Teorētiski varētu saprast, ka maksājums ar šādu izklāstu varētu šķist aizdomīgs elektroniskajai sistēmai, taču, cik dzirdēts vismaz par kādu atsevišķu banku, sistēma izķer aizdomīgus maksājumus, bet pēc tam procesā mākslīgo intelektu nomaina cilvēks. Viņam jau it kā vajadzētu nonākt pie secinājuma, ka maksājuma summa 2,44 eiro pat tad, ja atkārtojas četrkārt, nav saistīta ne ar naudas atmazgāšanu, ne terorisma finansēšanu. Domājams, banku kontroles dienesta darbinieki, sevišķi vēl mūsu spices bankās, nav nekādi praktikanti. Tāpēc minētais liek jautāt, vai konkrētā situācija ir vērtējama kā atsevišķs gadījums, kad kādam pietrūcis intelekta, vai arī bailes no soda sankcijām, kas lielā mērā ir saistītas ar ASV pēdējā laika aktivitātēm attiecībā uz Latviju, ir kļuvušas tik lielas, ka maksājumu kontrolētājiem vairs neļauj pieņemt racionālus lēmumus.

Domāju, ka jebkurš adekvāti domājošs un likumpaklausīgs Latvijas iedzīvotājs ir par netīrās naudas izskaušanu ekonomikā, jo tā bremzē labklājības pieaugumu valstī. Latvijai veselā saprāta robežās noteikti vajadzētu darīt visu, lai izpildītu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval prasības, jo tas var ietekmēt gan uzņēmējsabiedrību darījumus ārvalstīs, gan arī to, kādas procentu likmes būs kredītiestāžu šeit izsniegtajiem aizdevumiem. Taču pārmērīga centība, kurā iztrūkst pat visprimitīvākā procesa analīze, draud ne tikai ar muļķīgām situācijām, bet arī tiesisko nihilismu, galu galā radot tikai nevajadzīgas jukas.