Satiksmes ministrs pieprasa Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atcelšanu no amata, jo esot apdraudēts ES finansēts projekts, jūs ar Loginovu un Andri Ameriku apmaināties laipnībām televīzijas diskusijā pie Jāņa Dombura. Īsos vārdos - par ko strīds?
Runa ir par lielāko tranzītbiznesa attīstības projektu Latvijā kopš neatkarības atgūšanas laikiem. Visu projekta dalībnieku (privāto un valsts/pašvaldības) ieguldījumu kopsumma tuvojas 300 miljoniem eiro.
2005. gadā Rīgas dome pieņēma Rīgas pilsētas teritoriālos plānojumus, kas paredzēja ostas operāciju pārcelšanu no Andrejsalas un Eksporta rajona tuvāk Rīgas jūras līcim. Tāpēc 2006. gadā noslēdzām vienu līgumu par 66,4 ha zemes nomu Krievu salā un otru par to, ka Rīgas brīvosta tur izbūvēs atbilstošu infrastruktūru - astoņas piestātnes ar kopējo garumu ne mazāk kā 1770 metru un 15,5 metru dziļumu Daugavas pusē, 11 - Hapaka grāvja pusē, elektroenerģijas, ūdensvada un kanalizācijas pievadus, autoceļu, dzelzsbetona plātņu klājuma kravu laukumus ar slodzi vismaz 20 tonnu uz kvadrātmetru, kā arī dzelzceļa infrastruktūru ar kapacitāti 500 vagonu diennaktī. Par zemes nomu šajos gados esam samaksājuši jau simtiem tūkstošu eiro, termiņš, līdz kuram visam bija jābūt pabeigtam - 2012. gada 20. decembris -, sen pagājis. Krievu salā kaut ko pamazām būvē, taču jau šobrīd skaidrs, ka šajā teritorijā, ko mums nodrošina, nevar pārcelt tos kravu veidus un apjomus, kādi ir Andrejsalā un Eksporta rajonā un par ko ar Rīgas brīvostu esam noslēguši līgumu.
Kas par to liecina?
Līgumā paredzēts izbūvēt astoņas piestātnes, Brīvosta mums plāno nodot tikai divas, turklāt mazāk nekā 600 metru garumā (pašreiz strādājam 13 piestātnēs ar kopējo garumu vairāk nekā 2,4 km). Ja uz Krievu salu būtu jāpārceļ tikai ogļu pārkraušana un ja Brīvosta izbūvētu pārējo infrastruktūru atbilstoši abpusēji saskaņotajam projektam, ar tām divām piestātnēm varbūt pietiktu, bet ir taču arī citas kravas. Kravu laukumi vispār netiek būvēti. Taču vissarežģītākā situācija ir ar dzelzceļu. Tiek izbūvēta tikai daļa no sliežu ceļiem - tā, kas ir otras uz Krievu salu pārceļamās stividorkompānijas - Strek - pusē. Viņiem Eksporta rajonā ir divas piestātnes, arī Krievu salā būs divas, mums šeit ir 13, bija paredzētas astoņas, bet plāno izbūvēt tikai divas, kas liedz iespēju pieslēgties pie dzelzceļa sliedēm, respektīvi, pilnvērtīgi strādāt.
Kā viņi to panākuši?
Strek tagad strādā bijušais Rīgas brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors, ES Kohēzijas fonda projekta vadītājs Vladimirs Makarovs. Līdz ar to lieks jautājums, kāpēc viņiem nav problēmu, tikai mums tās ir. Tiešām mums jāpiedāvā darbs Leonīdam Loginovam...?
Izskatās pēc interešu konflikta... Bet, kopumā ņemot, - osta neuzskata jūs par pietiekami nozīmīgiem?
Saprotiet, mēs konkurējam ne jau ar Loginovu, - mēs konkurējam ar Visocku, Murmansku, Ustjlugu un Austrumu tranzīta koridoriem. Mūsu darbība cieši saistīta ar piegādātājiem. Krievijā nav simtiem lielu ogļu eksporta kompāniju - ja šie atradīs citus ceļus, vietā neviens neatnāks. Mūsu grupas attīstību nodrošina tas, ka termināļos ar kravu īpašniekiem veidojam kopuzņēmumus. Kāpēc Uralhim ir šeit, un kāpēc viņi nodrošina pārkraušanas apjomus? Jo viņiem pieder kapitāldaļas stividorkompānijā. Arī ogļu terminālī piegādes nodrošina partnerība ar tiešo izejvielu ražotāju.
Šobrīd satraukums, ka Rīgas brīvosta varētu nesaņemt ES naudu Krievu salai.
ES kohēzijas projektā Brīvostas pārvalde iesaistījās, nesaskaņojot saistības ar stividorkompānijām. Projektā ir paredzēts, ka līdz ar Krievu salas izbūvi tiks izbeigtas ostas aktivitātes Andrejsalā un Eksporta rajonā. Taču ES Kohēzijas fonda galvenais mērķis ir nodrošināt ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā - ja Krievu salas projektu realizē jau pieminētajā, Brīvostas vienpersoniski apstiprinātajā, samazinātajā apjomā, mērķi nonāk pretrunā viens ar otru. Par kādu konkurētspējas saglabāšanu varam runāt, ja mums 13 piestātņu vietā gatavi izbūvēt divas, kravu laukumi netiek izbūvēti, projektu ar mums nesaskaņo... Tādējādi Brīvostas pārvalde bezatbildīgi maldina ES naudas devējus, paredzot, ka konkurētspēja tiks saglabāta.
Izskatās mērķi, ko Brīvosta apņēmusies, netiks sasniegti?
Vienīgais mērķis, ko Brīvosta grib sasniegt, ir apgūt šos naudas līdzekļus. Brīvostas pārvaldi interesē celtniecības projekti - stroika, ne ostu konkurētspējas palielināšana. Naudas, lai uzbūvētu pārējo infrastruktūru, viņiem nav, tajā pašā laikā Eiropas projekts spiež ostas aktivitātes no Andrejsalas un Eksporta rajona pārcelt, līdz ar to izdomājuši, lai parakstāmies, ka vietā varam izmantot tikai divas piestātnes un darbību šeit izbeidzam. Tas mūs absolūti neapmierina, un mēs netaisāmies tam piekrist. Ja pārējie stividori klusē un atsevišķiem varbūt ir kādas privilēģijas, tad mēs - netaisāmies to darīt.
Šī nepiekrišana tiek tulkota kā atteikšanās izmantot Krievu salu.
Tas ir pilnīgi aplam. Mēs nekad neesam atteikušies no apņemšanās nomāt apsolītās astoņas piestātnes un pārkraušanas laukumus, neatsakāmies pārvākties, tikai, lūdzu, sagatavojiet vietu - kā paredzēts.
Kādu risinājumu redzat?
Pievēršam šai problēmai premjeres, ekonomikas, finanšu un satiksmes ministra, bankas vadības uzmanību. Acīmredzot būs jāraksta arī projekta finansētājiem Eiropā, un domājam, ka jāgatavojas iet uz tiesu. Nevar tā vienkārši sadomāt un izbeigt komersanta darbību ar vienpusējiem lēmumiem.
Taču joprojām esam gatavi arī konstruktīvai diskusijai. Gatavi mēģināt, pamatojoties uz dokumentiem, rast risinājumu, lai konkrētais ogļu terminālis Krievu salā tiktu uzcelts paredzētajos termiņos un ES Kohēzijas fonda finansējums tādā vai citādā apjomā tiktu saņemts, un valsts nezaudētu naudu.
Visu interviju ar Raivi Veckāganu lasiet pirmdienas, 29. septembra, laikrakstā Diena 3.lpp.!