Šobrīd kā savdabīgs pilotprojekts ir samazinātās 5% PVN likmes piemērošana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, kas spēkā stājās pērn. Ir pagājis gads, bet šajā laikā dzirdētās atziņas par rezultativitāti bijušas visai pretrunīgas. Dzirdēti un lasīti lauksaimniecības tirgus ekspertu un tirgotāju viedokļi, ka likmes samazinājums no 21% līdz 5% sevi ir attaisnojis, ļaujot kāpināt pārdošanas apjomus un nozarē strādājošo algas, kamēr citi uzskata, ka guvums ir izpalicis. Cita starpā tiek izteikts viedoklis, ka ieguvuma nav, jo cenu kritums nav pietiekami būtisks un atsevišķās jomās cenas ir pat cēlušās. Piemēram, kartupeļu cenas Latvijā pērn decembrī bijušas caurmērā par 10,5% augstākas nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr, raugoties uz cenu izmaiņu tendencēm, der atcerēties, ka daudzus priecējušā piecu mēnešu vasara daudziem lauksaimniekiem atmiņā paliks ar ievērojamu ražības kritumu. Turklāt, tā kā sausums tika piedzīvots ne vien Latvijā, bet arī citur Eiropā, likumsakarīgi tirgus piedāvājums kļuva mazāks un konkrēto produktu iegūst tas, kurš maksā vairāk.
Patiesībā, ja PVN likme būtu palikusi iepriekšējā līmenī, minētie augļi vai dārzeņi un kartupeļi šobrīd maksātu krietni dārgāk. Ļoti ticams, ka cenas kāpums būtu mērāms pat divciparu procentos.
Ja iztirzājam to, kas noticis ar pārtikas cenām – gan sabiedrībā vēl neaizmirsto iepriekšējo gadu sviesta cenas burbuli un pagājušā gada norises augļu un dārzeņu tirgū –, tad no ierindas patērētāja viedokļa varam nonākt pie atziņas, ka samazināta PVN likme pārtikas produktiem ir ne tikai vēlama, bet pat nepieciešama.
Iepriekš minētais sviesta «cenas skrējiens» ir uzskatāms apliecinājums, ka runas, ka pasaulē ēdāju kļūst vairāk un pieprasījums pēc pārtikas pieaug, nav tikai tukši vēstījumi, bet gan skaidra norāde uz to, ka pārtikas cenu kāpums pasaulē būs ilglaicīga tendence. Tomēr, jo zemāka ir PVN likme, jo mazāk konkrēta pārtikas produkta sadārdzināšanos uz savas ādas izjūt ierindas patērētājs brīdī, kad pasaules tirgū notiek lauksaimniecības produktu cenu kāpuma viļņi. Iespējams, pie šādas atziņas jau sen nonākušas Rietumeiropas valstis, kur piecu, sešu vai astoņu procentu PVN likme pārtikai nav nekas ārkārtējs, bet gan ikdienišķa norma. Ja pārtika ir lētāka, tad iedzīvotāju daļai ar zemāku rocību tiek radīta lielāka finansiālā telpa, lai iesaistītos cita veida pirkumos, tādējādi stimulējot patēriņu un ļaujot ekonomikai augt ar lielākiem apgriezieniem. Protams, iegūst arī bagātie, taču Latvijā nesalīdzināmi lielāks ir tieši to iedzīvotāju skaits, kuru atalgojums ir zems. Tādējādi arī ekonomikas ieguvumi, visticamāk, neizpaliktu. Statistiķu apsekojuma dati liecina, ka pērn trešajā ceturksnī vairāk nekā 60% strādājošo pamatdarba vietā neto ienākumi bija zem 700 eiro robežas, turklāt šajā grupā gandrīz puse bija ar neto ienākumu līdz 450 eiro, kas pie pašreizējās dzīves dārdzības patiešām ir stipri par maz.
lauki