Bankām jāstiprina labā slava

Savukārt Swedbank veiktā aptauja atklāj, ka 46% Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk ieguldītu naudu nekustamā īpašuma iegādē, 26% finansiālo "drošības spilvenu" vēlētos veidot, investējot zeltā, bet 18% dotu priekšroku uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai. Turklāt arī Swedbank aptauja rāda, ka akcijas, kā arī ieguldījumu fondi un obligācijas nav tā iecienītākā izvēle "drošības spilvena" veidošanai.

Tas, ka tādu krājēju, kuri naudu glabā, kā mēdz teikt, krājkases cūciņā, skaits vairāk nekā divas reizes pārsniedz to cilvēku skaitu, kuri uzkrājumus glabā bankā, kā arī tas, ka cilvēki vislabprātāk naudu ieguldītu nekustamajā īpašumā, norāda uz to, ka uzticēšanās finanšu sektoram ir visai trausla. Un to var saprast! Vētras finanšu nozarē notiek laiku pa laikam. Arī šis gads Latvijas banku sektoram nav mierīgs. Viena no lielākajām bankām – ABLV Bank – nonākusi pašlikvidācijas procesā. Satraucoši notikumi, kuros būtisku lomu spēlē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, savērpušies ap ilggadējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Turklāt, kā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija, 9. maijā stājušies spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, nosakot pienākumu bankām 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām tā dēvēto čaulas veidojumu pazīmēm – nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, kā arī nav prasības sagatavot finanšu pārskatus. 

Ir tikai loģiski, ka daudziem iedzīvotājiem šķiet, ka bankām jau atkal ir nemierīgi laiki, tāpēc labāk uzkrājumus glabāt mājās, un, ja reiz gadās lielāka naudas summa, tad prātīgāk ir to ieguldīt, pērkot dzīvokli vai māju, nevis investējot sarežģītos ieguldījumu instrumentos. Turklāt diemžēl bankas, tāpat kā daudzu citu nozaru uzņēmumi, reizēm grēko ar tik uzbāzīgu savu finanšu produktu mārketingu, ka panāk pilnīgu pretēju efektu – vēlmi no piedāvājuma noteikti attiekties, jo rodas iespaids – ja tas tiešām būtu izdevīgs, ienesīgs finanšu produkts, tad to nevajadzētu tik intensīvi, histēriski un pat agresīvi piedāvāt. 

Tā nu tas ir, ka jau atkal gan bankām, gan finanšu industrijai kopumā jādomā, kā savu reputāciju spodrināt.