Laikam Latvijā pietrūkst savu eksperimentu ar kādas tirdzniecības aizliegumu. Šoreiz kārta pienākusi bezdūmu produktiem un tabakas aizstājējproduktiem. Plānots būtiski ierobežot alternatīvo tabakas produktu tirdzniecību, aizliedzot pārdot Latvijā šādus produktus ar aromatizētājiem. Tā kā šādi produkti tirgū ir tikai ar aromatizētām piedevām, tātad faktiski tas nozīmē šādu produktu tirdzniecības aizliegumu Latvijā.
No elektroniskām cigaretēm akcīzes nodokļa ieņēmumi 2021.gadā bija vairāk kā 3 milj. eur. Savukārt, lai arī akcīzes nodoklis salīdzinoši nesen ieviests arī tabakas aizstājējproduktiem, ieņēmumi 2021.gadā jau ir sasnieguši vairāk kā 600 tūkst. eur. Taču tagad likumdevēji ir pārdomājuši un nolēmuši atteikties no vairākiem miljoniem ienākumiem budžetā.
“Jebkuru likumu var apiet ar līkumu” /Tautas paruna/
ASV sauso likumu bija grūtāk apiet, to nācās pārsvarā "apbraukt pa ūdeni", ievedot produkciju no Meksikas un citām valstīm. Taču Latvija ir vienotajā ES tirgū un elektroniskās cigaretes un citus alternatīvos produktus varēs iegādāties citās ES dalībvalstīs, kur šādi aizliegumi nav, turklāt arī akcīzes nodoklis tur ir mazāks. Arī internets pagaidām taču nav aizliegts. Problēma tikai tāda, ka arī nodokļi par šiem produktiem aizies kaimiņiem. Vēl viens veids, kā apiet aizliegumu, ir pārdot vajadzīgās sastāvdaļas atsevišķi bez nodokļa un "sajaukt pašam".
Pie tam, citu valstu pieredze liecina, ka alternatīvo produktu ierobežošana palielina cigarešu patēriņu, tātad vēl kaitīgāku produktu patēriņa pieaugumu. Bet varbūt tāds ir arī lēmēju mērķis. Izskatās, ka par nodokļa ieņēmumiem netiek domāts, jo privātais uzņēmējs saprot naudas vērtību, bet valsts darbinieks tikai to, ko pats saņem kompensācijās. Nākamajā sezonā jau tiek solīts apkures izmaksu pieaugums, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi laikam nav svarīgi, jo apkuras cenu pieaugumu jau nav plānots kompensēt visiem, bet iespējams tikai dažiem.
“Pastiprināsim kontroli” /Likumdevēju paruna/
Ir liels risks alternatīvo tabakas produktu pieejamībai jauniešu vidū. Ar to jācīnās ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Ir vajadzīgi arī bargi sodi, lai nepieļautu pārdošanu nepilngadīgajiem, kā arī reklāmas un veicināšanas ierobežojumi, kas neļauj mērķēt uz jauniešiem. Taču mēs varam stingri aizsargāt jaunatni, vienlaikus atrodot veidu, kā palīdzēt esošajiem smēķētājiem. Kampaņas sociālos medijos, tehnoloģijas, kas ļauj identificēt nelegālu tirdzniecību internetā un citi risinājumi būtu vairāk piemērojami, nevis vienkāršs aizliegums.
Jebkurš ierobežojums darbojas, ja to kontrolē, bet tam vajag arī līdzekļus. Bet neizskatās, ka arī par to tiek domāts, un diez vai ar saukli “pastiprināsim kontroli” tiks panākta ierobežojuma kontrole. Tātad nelegālais tirgus tikai pieaugs.
Likumdevējiem būtu jāmācās no politikas neveiksmēm un jācenšas izvairīties no tādiem ierobežojošiem pasākumiem, kas aizliedz legālo tirdzniecību, bet neaptur nelegālas iegādes iespējamību. Tā vietā likumdevējiem būtu jāatbalsta tiesību akti, kas ir samērīgi ar risku un ir elastīgi attiecībā uz patērētāju dažādajām vēlmēm. Tas palīdzētu novērst neparedzētas sekas, uzlabot sabiedrības veselību un aizsargāt patērētāju izvēli.
Taču, lai notiktu šāda mēroga pārmaiņas, politikas veidotājiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā ir jārīkojas. Tāpēc steidzamāk nekā jebkad agrāk ir jāiesaistās racionālā, niansētā un zinātnē balstītā sarunā par kopēju pieeju, lai panāktu nākotni bez dūmiem visiem.