Pētījums: Latvija onkoloģisko zāļu apmaksai tērē divreiz mazāk nekā Lietuva un Igaunija

Visstraujāk valsts finansējums vēža zāļu apmaksai pērn pieaudzis Lietuvā, 2018. gada beigās sasniedzot aptuveni 900 000 eiro uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijai šis rādītājs ir vairāk nekā uz pusi mazāks jeb aptuveni 400 000 eiro uz 100 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka Latvijā vēža pacientu nodrošinājums ar zālēm ir ievērojami vājāks. Savukārt Igaunijas sniegums ir tuvāks Lietuvas rādītājiem, sasniedzot aptuveni 800 000 eiro uz 100 000 iedzīvotāju, liecina IQVIA dati.

Vairāki starptautiski pētījumi apliecina, ka panākumus cīņā ar vēzi – šo smago, taču ārstējamo diagnozi, ja to dara savlaicīgi un efektīvi, ļoti būtiski ietekmē valsts finansējuma apmērs.

Jo vairāk naudas valsts tērē veselībai, jo mazāka ir mirstība. 

Diemžēl Latvijā onkoloģijas nozares finansējums joprojām ir viens no zemākajiem Eiropā. Tostarp kritiski zems ar pēdējo vietu Baltijas valstu vidū Latvijā ir arī valsts finansējums jaunākās paaudzes kompensējamiem medikamentiem, kuru vidū ir daudzas efektīvas zāles vēža ārstēšanai. Nepanākot lūzumu, rodas pamatota šaubas, vai Latvijai izdosies būtiski samazināt vēža pacientu mirstību un pagarināt dzīvildzes rādītājus, kā to paredz 2016. gadā valstī uzsāktā onkoloģijas nozares reforma.
 

Nauda mazina mirstību

Jau 2013. gadā Eiropas Vēža kongresā prezentētie pētījuma rezultāti atklāja ciešu saikni starp Eiropas nacionālo valstu ieguldījumu veselībā un vēža mirstības rādītājiem. 

Kā tika secināts pētījumā, valstīs, kur veselības jomai tērē mazāk nekā 2000 dolāru uz vienu iedzīvotāju gadā, piemēram, Rumānijā, Polijā un Ungārijā, mirst aptuveni 60% pacientu, kam noteikta vēža diagnoze; valstīs, kas tērē no 2500 līdz 3500 dolāru, šis rādītājs ir aptuveni 40% - 50% (Portugālē, Spānijā un Apvienotajā Karalistē); savukārt aptuveni 4 000 dolāru ieguldījums uz vienu iedzīvotāju nodrošina to, ka no vēža mirst mazāk nekā 40% pacientu – šādi rādītāji ir tādās salīdzinoši turīgās Eiropas Savienības (ES) valstīs kā Francija, Beļģija un Vācija, liecina vadošajā vēža izdevumā Annals of Oncology publicētie pētījuma dati. 
 

Latvija - pēdējā no Baltijas valstīm

Kamēr attīstītās valstis, tostarp arī Igaunija un Lietuva, vēža ārstēšanā iegulda arvien lielākus līdzekļus, Latvija joprojām būtiski atpaliek.

Uzskatāms piemērs šai tendencei ir pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem. Latvija šajā jomā jau vairākus gadus būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, liecina SIFFA apkopotie dati.

No trijām Baltijas valstīm visvairāk inovatīvo zāļu valsts kompensējamo medikamentu sistēmā ir iekļauts Lietuvā – kopā 88 zāles. Līdzīga situācija ir Igaunijā, kur valsts apmaksā 84 jaunos medikamentus. Savukārt Latvijā kompensējamo zāļu sistēmā iekļauts par trešdaļu mazāk jeb 53 jauno medikamentu.

Kaut gan Latvijā pēdējā gada laikā kompensācijas sistēmu papildinājuši 22 jauni inovatīvi medikamenti, arī Lietuva un Igaunija nestāv uz vietas un valsts apmaksāto zāļu saraksts tiek aktīvi papildināts arī šajās valstīs: Lietuva gada laikā iekļāvusi 26 jaunas zāles, bet Igaunija – 20. Lai spētu izrauties no pēdējās vietas un tuvinātos līderiem, Latvijā jaunākās paaudzes zāļu īpatsvaru kompensācijas sistēmā būtu nepieciešams būtiski palielināt un ik gadu iekļaut vismaz 30 jaunus medikamentus. 

Diemžēl Latvijā joprojām ir virkne vēžu veidu, kuru ārstēšanai valsts apmaksāto jaunāko zāļu nav vispār. Piemēram, Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, nav pieejamas jaunās zāles aknu un vairogdziedzera vēža ārstēšanai, Hodžkina limfomas un akūtas leikēmijas ārstēšanai u.c.
 

Nav precīzu datu

Cita sāpīga problēma, kas Latvijā apgrūtina efektīvu onkoloģijas pacientu ārstēšanu, ir datu trūkums par vēža pacientu skaitu. Līdz ar to zāļu ražotājiem ir grūti prognozēt, kādām vēža pacientu grupām cik daudz zāļu valstī ir nepieciešams. 

Pastāv arī neatbilstība starp valsts atvēlēto finansējumu kompensējamiem vēža medikamentiem un pacientu skaitu, kam šīs zāles nepieciešamas. Piemēram, SIFFA rīcībā esošā informācija liecina, ka BRAF pozitīvas melanomas ārstēšanai kompensējamo zāļu sistēmā šogad atvēlēts mazāks finansējums, nekā būtu nepieciešams. Ar atvēlēto finansējumu var nodrošināt aptuveni 20 BRAF pozitīvas melanomas pacientu ārstēšanu, taču aprēķini liecina, ka reāli terapija nepieciešama aptuveni 50 pacientiem. Līdzīgu tendenci apstiprina arī citi Latvijā pārstāvētie ārvalstu zāļu ražotāji. 

Zāļu apmaksa tiem pacientiem, kas pārsniedz valsts prognozēto skaitu un līdz ar to ir ārpus plānotā finansējuma, Latvijā jau ierasti daudzus gadus tiek segta no zāļu ražotāju līdzekļiem. Lai šo praksi veicinātu, Nacionālais veselības dienests tiecas maksimāli samazināt medikamentu cenas. Šāda rīcība ilgtermiņā var būtiski samazināt ražotāju iespēju Latvijas tirgum piedāvāt jaunas inovācijas. 
 

Jaunās terapijas jālieto precīzi un pamatoti

Domājot par onkoloģijas nozares attīstību Latvijā, jāatgādina, ka vēzis jau tagad Eiropas Savienībā ir otrais visbiežāk sastopamais nāves cēlonis aiz sirds un asinsvadu slimībām. Sabiedrībai novecojot, vēža izplatība arvien pieaug. Līdz 75 gadu vecumam šī diagnoze Eiropā var skart katru trešo vīrieti un katru ceturto sievieti. Līdz ar to vēža ārstēšanas izmaksas kļūst arvien smagāka nasta visu valstu veselības budžetiem, arī Latvijai.

Jāuzsver, ka vēža ārstēšanā pēdējo gadu laikā pasaulē panāktas milzīgas izmaiņas, kas ļauj šo slimību uztvert nevis kā nāves spriedumu, bet gan hronisku slimību ar labu prognozi. Inovatīvās vēža zāles, kas palēnām kļūst pieejamākas arī Latvijā, arvien biežāk vairs nav vienkārši zāles konkrētai diagnozei, bet gan katram pacientam individuāli piemērota mērķterapija vai imūnterapija. Pacientam tiek noteikts konkrēts vēža gēns un tam tiek piemērotas precīzas zāles, modelējot organisma atbildes reakciju. Būtiski, ka jaunās terapijas ir ne tikai ļoti efektīvas, bet arī dārgas, tāpēc, lai valsts nauda tiktu tērēta maksimāli lietderīgi, zāļu izlietojumam jābūt pamatota - zāles jāsaņem tikai tiem pacientiem, kuriem tās nepieciešamas. Lai to panāktu, precīziem datiem ir ļoti liela nozīme. 
 

Ar labo gribu vien nepietiek

Zāļu ražotāji pēdējos gados Eiropā īsteno vairākas nozīmīgas iniciatīvas, lai pēc iespējas vairāk pacientu saņemtu jaunākās paaudzes zāles. Tie ir miljoniem eiro vērti ieguldījumi zinātnē un pētniecībā, attīstot jaunas revolucionāras ārstēšanas metodes, sadarbība ar Eiropas Komisiju zāļu politikas pilnveidošanā u.c. Īpaša uzmanība tiek pievērsta onkoloģijai, jo vēža pacientu skaits visā pasaulē, arī Latvijā, pieaug. Taču ar labām iniciatīvām un uzņēmību vien cīņā ar vēzi ir par maz!

Tāpēc Latvijā pārstāvētie zāļu ražotāji aicina veselības politikas veidotājus aktīvi un pēc būtības palielināt onkoloģijas nozares finansējumu, lai mazinātu Latvijas atpalicību vēža ārstēšanā un tuvinātu to Eiropas valstu vidējam līmenim. Bez papildu finansējuma nebūs iespējams pildīt arī tos uzdevumus onkoloģijas nozares sakārtošanai, kas iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā dokumentā Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.-2020.gadam.