Austrumeiropas pētījumu centra diskusijā otrdien Viļņā Nausēda atzina, ka redz "vēlmi šo jautājumu atlikt līdz nākamajam politiskajam termiņam, lai izvairītos no jebkādiem lēmumiem".
"Tas nav labi. Vai to var mainīt? Vai mana vadība varētu kaut ko mainīt? Pirmkārt, šī ir starppartiju vienošanās. Vai partijas var atklāti pateikt, ka dažus mēnešus pirms vēlēšanām mēs ieviesīsim jaunus nodokļus? Tās to dara ļoti negribīgi," sacīja Lietuvas prezidents.
Kā teica Nausēda, aizsardzības nodoklis varētu būt saistīts ar "uzņēmējdarbības ienākumiem vai progresivitātes palielināšanu".
"Bet vai šī valdības koalīcija spēs līdz tam nonākt? Es domāju, ka marta sanāksme dos tieši tādu pašu rezultātu un viss tiks atlikts uz jūniju, un galu galā mēs nonāksim līdz vēlēšanām," sacīja Nausēda.
Sabiedrībā ir zināma vienprātība, ka aizsardzības finansēšanas modelim jābūt jauktam, norādīja prezidents.
"No vienas puses, tas varētu nākt no aizņēmumu palielināšanas. No otras puses, tas varētu nākt no kādiem ilgtspējīgākiem avotiem," teica Nausēda, paskaidrojot, ka "pat paši uzņēmēju pārstāvji vakardienas sanāksmē teica, ka viņi ir gatavi. Bet tad mēs sākam ar viņiem runāt, kā viņi iedomājas šo nodokli. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)? Piedodiet, bet biznesa sektoram šeit nav nekādu nopelnu, jo katrs iesācējs ekonomists zina, ka PVN maksā galapatērētājs, iedzīvotājs".
Lietuvā pēdējā laikā notikušas plašas diskusijas un ir viedokļu dažādība, kā sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos nodrošināt aizsardzības budžeta palielinājumu, kas nepieciešams plānotajai Lietuvas armijas divīzijas izveidei, Vācijas armijas brigādes izvietošanai Lietuvā. vispārējās karaklausības ieviešanai un citu aizsardzības jautājumu risināšanai.
Premjerministre Ingrīda Šimonīte pirmdien iespējas, kā varētu palielināt aizsardzības izdevumus apsprieda ar politisko partiju, uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību pārstāvjiem.
Pēc sanāksmes viņa teica, ka Lietuvas aizsardzības sistēmas vajadzībām nākamos sešus gadus būtu jāatvēl vēl apmēram 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vēl 0,4% no IKP pēc tam.
Finanšu ministrija ir ierosinājusi piecas iespējas aizsardzības finansējuma palielināšanai, kas ietver arī aizņēmumu, PVN starpības samazināšanu un trīs nodokļu - PVN, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa - paaugstināšanu.
Daži politiķi izteikušies skeptiski par nodokļu paaugstināšanu, ierosinot aizņemties vai izmantot citas finansēšanas iespējas.
Tikmēr uzņēmēju organizācijas apgalvo, ka atbalsta ideju par jaunu aizsardzības nodokli, bet uzsver, ka tam jābūt vispārējam. Savukārt darba ņēmēju pārstāvji aicina vairāk aplikt ar nodokļiem uzņēmumus, palielinot uzņēmumu ienākuma nodokli.