Kā aģentūru LETA informēja EP birojs Latvijā, deputāti kritizēja Lielbritānijas nolūku risināt sarunas tikai par atsevišķām politikas jomām, vienlaikus ignorējot citas.
Vairāki runātāji uzsvēruši, ka abām pusēm ir jāievēro pagājušajā gadā parakstītā Lielbritānijas un ES politiskā deklarācija, kas skaidri paredzot turpmāko attiecību ietvaru. EP deputāti arī aicinājuši godprātīgi pildīt saistības, tostarp arī ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu un Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu intereses, kā paredzēts saistošajā Izstāšanās līgumā.
Parlaments cer, ka sarunu temps paātrināsies, lai tās varētu pabeigt atlikušo 204 dienu laikā. Ceturtdien EP deputāti sarunu progresu izvērtēs arī rezolūcijā.
Gatavojoties Eiropadomes sanāksmei par turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām un ES finansēm, EP deputāti mudināja Padomi vienoties par atveseļošanas plānu.
Savukārt runājot par ES nākamo daudzgadu budžetu un Covid-19 atveseļošanas pasākumu kopumu, EP deputāti uzsvēra, ka laika nav palicis daudz, un tagad Eiropadomei strauji jāsper nākamais solis: jāpanāk kopēja dalībvalstu nostāja. Atveseļošanas plāns "var mūs vienīgi iekustināt, bet tikai ar vērienīgu daudzgadu budžetu mēs šķērsosim finiša līniju", izteikušies deputāti.
Daudzi deputāti uzsvēruši, ka Eiropas Komisijas (EK) ierosinātais daudzgadu budžeta apjoms ir nepieciešamais minimums. Viņi prasījuši stiprināt Parlamenta ietekmi uz pasākumu izstrādi un īstenošanu, jo "krīze nedrīkst būt iegansts demokrātijas vājināšanai".
Kā ziņots, pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES 2020.gada 31.janvārī abas puses ir sākušas sarunas par turpmākajām attiecībām pēc pārejas perioda beigām 2020.gada 31.decembrī.