Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Dūmu aizsegs © DIENA

Padomju propagandas objekts Pārdaugavā un ap to virmojošās bezgalīgās kaislības joprojām izskatās pēc karsta kartupeļa politiķu mutēs.

Rudenī iespējams kāds no četriem Covid-19 izplatības scenārijiem. Šādu prognozi medijos, to vidū TV 24, izteicis epidemiologs Ņikita Trojanskis. Covid-19 pandēmijas gaitā gan Latvija, gan citas valstis jau ir pieredzējušas, ka realitātē epidemioloģiskā situācija var izrādīties labāka, nekā prognozēts, bet var arī piepildīties paši drūmākie pieļāvumi.

Rietumeiropieši nekur nesteidzas © DIENA

Gada 23. un 24. jūnijā paredzētajā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samita viens no centrālajiem jautājumiem būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

Krievija ir jāsagrauj © DIENA

Pēdējās nedēļās Rietumos ir intensificējusies diskusija par potenciālām pamiera sarunām starp Ukrainu un Krieviju, kas varētu novērst konflikta ieiešanu "ilgajā fāzē", radot ievērojamus zaudējumus arī visas Eiropas ekonomikai.

Uzņēmēju tēls un politika © DIENA

Uzņēmēju reputācija mūsu sabiedrībā ir diskutabla, un it īpaši pretrunīga tā kļūst brīdī, kad uzņēmēji sper soli politikas virzienā.

Saskaņas atkusnis izrādījās īss © DIENA

Saskaņas flirts ar ideju par jaunu, savādāku pieeju sava elektorāta mobilizēšanai apstākļos, kad Krievijas agresija Ukrainā ir izslēgusi iespēju laipot ap tēmu par konstruktīvu sadarbību ar Maskavu, ir izrādījies īss.

Galma muzikantu dzīres © DIENA

Lietuvas parlaments šonedēļ jau otro reizi šajā gadā pieņēmis grozījumus valsts budžetā, paredzot izdevumu būtisku pieaugumu, kam galvenais iemesls ir mazināt aizvien pieaugošo inflāciju valsts ekonomikā, tostarp ikvienā mājsaimniecībā.

Balkāni atgādina par sevi © DIENA

Pagājušajā nedēļā Balkānu valsts Kosova iesniedza iestāšanās pieteikumu Eiropas Padomē (EP), tāpat vairākas Kosovas augstākās amatpersonas ir izteikušās, ka ir gatavas aktualizēt jautājumus par Prištinas dalību Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas aliansē.

Turīgie pagaidām izvelk © DIENA

Mūsu ekonomikas perspektīvas nav tik ļoti drūmas, kā varētu šķist, dzīvojot ar ziņām par karu Ukrainā, augošo inflāciju, grūtībām veikt celtniecības un rūpniecības pasūtījumus vai šo pasūtījumu zudumu. Dzīve patiešām ir kļuvusi dārgāka, un daudziem jostas savilkšana kļūst aizvien aktuālāka, taču, ja palūkosimies, kas notiek uz ceļiem, būvmateriālu veikalos, mēs nonāksim pie secinājuma, ka sastrēgumi nav kļuvuši mazāki un rindas veikalos – īsākas.

Svarīgi nepieļaut netaisnību © DIENA

Nesen Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vērsa uzmanību uz to, ka 1. maijā beidzās valsts atbalsts siltumapgādes maksājumiem mājsaimniecībām, kas paredzēja to, ka maksimālais siltumenerģijas tarifs nepārsniedz 68 eiro par megavatstundu (MWh).

Turcijas negaidītā barjera © DIENA

Par negaidītu, lai arī ne nepārvaramu šķērsli Zviedrijas un Somijas ceļā uz Ziemeļatlantijas aliansi ir kļuvusi Turcijas nostāja, kuras prezidents Redžeps Tajips Erdogans un viņa atbalstītāji prasa no abām Ziemeļvalstīm atteikties no "kurdu teroristu" jeb Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) un Turcijā par galveno valsts ienaidnieku pasludinātā garīdznieka Fetullas Gilena sekotāju atbalstīšanas.

Kvazireliģisks rituāls © DIENA

Premjers Krišjānis Kariņš nebeidz pārsteigt. Pēc 10. maija pazemojuma, ko nācās pārdzīvot Latvijas patriotiem, premjers bija apņēmies pieprasīt iekšlietu ministres Marijas Golubevas kā par situāciju politiski atbildīgās amatpersonas demisiju.

Bez šokējošiem jaunumiem © DIENA

Vakar publiskotais Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga ) pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs lielus pārsteigumus nav sagādājis.

Golubeva jāizolē no iekšlietām © DIENA

Nepieciešamība sabiedrībai nodemonstrēt, ka atšķirībā no reliktiem aiz austrumu robežas, Latvijā ministri nav Sarkanajā grāmatā ierakstīta suga, kuru nomaiņa teju saļodzīs valstiskuma pamatus, ne tuvu nav vienīgais un galvenais iemesls, kādēļ iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (A/P) būtu jādemisionē.

Nākotnē dzīvosim drošāk © DIENA

Somijas un Zviedrijas gaidāmā iestāšanās NATO, par kuru šonedēļ notiek politisko lēmumu pieņemšana (Somijā ar galīgo parlamenta balsojumu, Zviedrijā, visticamāk, vēl ne), ir ne tikai būtiskākais notikums alianses vēsturē pēc virknes jauno dalībvalstu uzņemšanas 2004. gadā, bet tas arī būtiski maina politiskās spēles noteikumus un drošības situāciju Baltijas jūras reģionā vai pat visā NATO Austrumu flangā. Un maina nešaubīgi par labu arī Latvijas drošības interesēm.

Riskēs pārskatīt pamatprincipus? © DIENA

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirms dažām dienām nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību kardināli reformēt Eiropas Savienību (ES) un aicinājumu sasaukt konstitucionālo konventu Māstrihtas līguma pārskatīšanai.

Kariņš saņem ultimātu © DIENA

Skandāls saistībā ar notikumiem 9. un 10. maijā pie Pārdaugavā novietotā padomijas propagandas pieminekļa uzņem ļoti straujus apgriezienus un, pēc visa spriežot, jau pāraudzis valdošās koalīcijas attiecību krīzē.

Politiķiem jādomā plašāk © DIENA

Pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā audzis par 13%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Mūsu kaimiņvalstīs inflācija ir vēl augstāka – Lietuvā tuvojas 17%, bet Igaunijā sasniedz gandrīz 19%.

Kariņam der aizšauta Golubeva © DIENA

Pie nojaucamā pieminekļa okupācijas karaspēkam pieļautais demaršs pret Latviju kā nacionālu valsti ir sekas virknei politiski diktētu kļūdu.

Uzruna atbildes nesniedz © DIENA

Krievijas diktators Vladimirs Putins savās uzrunas pasākumu laikā, veltītu 77. gadadienai kopš uzvaras pār nacistisko Vāciju, pretēji Rietumvalstīs un Ukrainā izskanējušajām bažām, nepaziņoja nedz par oficiāla kara pietiekšanu Ukrainai, nedz izsludināja vispārēju mobilizāciju. Tā vietā viņš aprobežojās ar jau iepriekš izskanējušu tēžu, tajā skaitā par Rietumu agresijas pret Krieviju apsteigšanu, atkārtošanu, kā arī sasaistīja PSRS uzvaru II Pasaules karā ar nepieciešamību īstenot "speciālās militārās operācijas", kā tiek dēvēts iebrukums Ukrainā, mērķus.

Ministres politiska izgāšanās © DIENA

Paldies Dievam, 9. maijs, ir aizvadīts. Uzreiz jāsaka – nepievienojos daudziem sociālo tīklu komentētājiem, kuri uzskata, ka šajā datumā arī šogad Uzvaras laukumā notika kaut kas galēji briesmīgs, teju pielīdzināms varas nodevībai pret latviešu tautu.

Vakardiena, 9. maijs, ir viens no tiem datumiem, ap kuru mūsu valstī jau gadiem vērpjas gan politiskās cīņas, gan strīdi sabiedrībā. Diskutējot par Baltijas sarežģīto vēsturi, nereti tiek piemirsts, ka šajā datumā Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek atzīmēta Eiropas diena.

Nojaucamā padomju armijas pieminekļa Pārdaugavā un 9. maija problēma, pateicoties patiesības stundai, ko nesis karš Ukrainā, no problēmas, kas vērsta uz āru – "ko par mums padomās", "ko mums darīt ar krievu kopienu" –, kļuvusi par vairāk iekšēju problēmu – "ko tas nozīmē mūsu pašcieņai" un "kā mēs vēlamies tālāk dzīvot".

Aizvadīto Ziemeļīrijas Asamblejas (vietējā parlamenta) vēlēšanu rezultāti ir kļuvuši par iemeslu pamatīgām galvassāpēm Lielbritānijā – pirmoreiz Ziemeļīrijas pastāvēšanas 101 gadā par Asamblejas vēlēšanu uzvarētāju ir kļuvusi īru nacionālistu partija Sinn Féin, kuras mērķis ir panākt reģiona atgriešanos Īrijas sastāvā.

Kā vēsta britu laikraksts The Guardian, Ķīna gatavojas ekonomikas stabilitātes vērienīgu apmēru pārbaudēm, tā sauktajam stresa testam, kura mērķis ir izstrādāt stratēģiju gadījumam, ja arī pret Pekinu tiks noteiktas sankcijas, kas salīdzināmas ar ierobežojošajiem pasākumiem, kādi šobrīd ir noteikti pret Maskavu. Turklāt publikācijas Ķīnas presē liecina, ka valsts vadība nešaubās, ka šādas sankcijas agri vai vēlu tiks noteiktas, tāpēc pret Krieviju vērsto sankciju devītais vilnis tiek analizēts ar īpašu rūpību.

Nākamajā nedēļā gaidāmā statistikas datu publicēšana par patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī, visticamāk, vēstīs par lielāku inflāciju, nekā piedzīvojām martā.

Maijs ir tas gada mēnesis, kad Latvijā sākas ārvalstu tūristu uzņemšanas sezona. Tūrisma nozare divos Covid-19 pandēmijas gados ir cietusi ļoti smagi, jo vairākas reizes bijusi spiesta darbību vispār apturēt, turklāt arī tajos brīžos, kad epidemioloģisko ierobežojumu bijis mazāk, ar pilnu jaudu strādāt nevarēja. Savukārt šobrīd tūrismam par labu nenāk ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Trešdien, 4. maijā, mūsu valsts svin Neatkarības atjaunošanas dienu. Te jāatgādina, ka deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika pieņemta 1990. gada 4. maijā.

Vēsturiskais brīdis ar vārdos neaprakstāmo varonību, ko ik dienu mums rāda ukraiņi, ļoti izceļ muļķības un gļēvuma piemērus, kuri citādi uz mazāk spilgta fona paslīdētu garām vai izpelnītos tikai pavīpsnāšanu. Pēdējās dienās acīs visasāk iekrita pāris – ar pirmo izcēlās pašmāju politiķi, kas šoreiz kļūdaini deva priekšroku enerģiskai muļķībai, nevis klusai neko nedarīšanai, ar otro – pasaules pilsonis Leonīds Ragozins, kurš kārtējo reizi metās uz ambrazūras, lai mācītu politkorektumu valstī, kas viņam devusi patvērumu.

Izcilajam zinātniekam Albertam Einšteinam pieder teiciens: "Divas lietas ir bezgalīgas – Visums un cilvēku stulbums. Turklāt neesmu pārliecināts par Visumu." Lai kāds arī nebūtu šī izteikuma precīzais skanējums, Latvijas kontekstā cilvēku stulbumu tajā ļoti piemēroti var aizstāt ar politiķu nekaunību un populismu.

Šodien