Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Zaļās patiesības mirklis © DIENA

Eiropas Savienībā ir sākusies jaunu – reālistiskāku – ceļu meklēšana, kā panākt klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā.

Principi un Ukrainas drošības jautājums © DIENA

Valsts, kurā ASV un Krievijas, kā arī Ziemeļatlantijas alianses un Krievijas sarunas par stratēģisko drošību piesaistīja vislielāko uzmanību, nešaubīgi bija Ukraina, kuras ģeopolitiskā nākotne bija un turpinās būt viena no šo sarunu galvenajām tēmām.

Tracināšana kvadrātā © DIENA

Piesakoties balstvakcīnai, telefonsarunā ar operatori nejauši uzzināju, ka šīs potes apliecinājumam nederēs līdzšinējais kvadrātkods jeb QR kods par pamata vakcināciju. Iespējams, milzīgās informācijas gūzmā nebiju pamanījis šo niansi, ka tā sauktajam būsterim ir nepieciešams jauns apliecinājums un līdzšinējais pēc tā termiņa beigām vairs nebūs derīgs. Tas nozīmē, ka ikvienam balstvakcinētajam vai nu jānolādē viedierīcē, vai jāizdrukā no vietnes Covid19sertifikats.lv jauns sertifikāts

Sertifikāta mērķis – palīdzēt © DIENA

Pienācis laiks "atteikties no zaļās zonas. Zaļā sertifikāta ideja sevi izsmēlusi", otrdien paziņoja Saeimas deputāts Edgars Tavars (ZZS), aizsākot diskusiju par šo sertifikātu

Var atļauties cinismu © DIENA

Atsevišķas pašvaldības acīmredzami ir neveiksmīgi organizējušas siltumapgādes nodrošināšanu savā teritorijā, pirmdien pēc valdības koalīcijas sēdes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV). Atbildot uz jautājumu, vai valdība domā kaut kā reaģēt uz daudzām ģimenēm katastrofālo apkures, elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugumu, kas īpaši skaudri ir iezīmējies par decembri saņemtajos rēķinos.

Nesavienojamas nostādnes un Ķīnas faktors © DIENA

Pirmdien Ženēvā noslēdzās ASV un Krievijas sarunu par stratēģisko drošību pirmais raunds, kura galvenais iznākums ir, ka sarunas (vai šajā gadījumā drīzāk jau diskusija) nebeidzās, tā arī īsti nesākušās. Vienlaikus atbildi uz jautājumu, vai starp abām lielvarām ir iespējamas arī kādas spriedzi mazinošas vienošanās, sarunas nesniedza.

Zaļais kurss sākas ar tīru ielu © DIENA

Eiropas Zaļais kurss ir aktualitāte, par kuru gan mūsu valstī, gan visā Eiropas Savienībā (ES) pēdējā laikā tiek runāts bieži. Ar Zaļo kursu saistītām tēmām tikapievērsta uzmanība arī Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kurā piedalās 200 pēc nejaušības principa izvēlēti pilsoņi no 27 ES dalībvalstīm (no Latvijas – divi pārstāvji).

Kritisks vēstures mirklis © DIENA

Vakar līdz ar ASV valsts sekretāra vietnieces Vendijas Šērmenas tikšanos ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu sākas augsta līmeņa sarunu sērija starp Krieviju un Rietumiem dažādos formātos visas nedēļas garumā.

SAB direktora izvēle kā atvieglojums © DIENA

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka Egila Zviedra izvirzīšanu SAB direktora amatam var dēvēt par valstij necerēti veiksmīgu, ja salīdzina ar scenārijiem, kādi teju divus mēnešus tika iztirzāti politikas aizkulisēs.

Varas pārdale Kazahstānā protestu aizsegā © DIENA

Pasaules uzmanības centrā ir nonākusi šķietami mierīgā Kazahstāna, kur joprojām nav rimušies protesti, kas sākās uzreiz pēc gadu mijas Manghistau apgabala Žanaozenas pilsētā, kuras iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar sašķidrinātās gāzes, kas plaši tiek izmantota kā autodegviela, cenu dubultošanos.

Uzraugu pasīvā reakcija © DIENA

Pirms dažiem gadiem aktualizējoties idejai par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu brīvai konkurencei, iesaistot tajā arī privātos uzņēmējus, tika paustas bažas, ka rezultātā kritīsies pakalpojuma kvalitāte valstī kopumā, bet izmaksas nesamazināsies.

Aizbrauc mazāk. Vai tiešām? © DIENA

Pandēmijas pirmajā gadā, t. i., 2020. gadā, Latvija nav piedzīvojusi milzīga iedzīvotāju skaita aizbraukšanu. Pat tieši pretēji – aizbraucēju bijis mazāk nekā XXI gadsimta otrās desmitgades sākumā. To atklāj Centrālās statistikas pārvaldes dati par migrāciju no 2011. līdz 2020. gadam. Dati par pagājušo gadu vēl jāgaida, tomēr kopumā secināms, ka atšķirībā no 2008.–2010. gada finanšu krīzes Covid-19 krīze, lai arī ir satricinājusi uzņēmējdarbības vidi un saasinājusi bezdarba riskus, neizraisa jaunu "lielo aizbraukšanu".

Apvienotā Eiropa bez ģenerāļiem © DIENA

Krievijas un ASV gaidāmās sarunas par stratēģiskās drošības jautājumiem ir raisījušas zināmu paniku apvienotās Eiropas augstākajos varas ešelonos, tostarp Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels vairākkārt uzsvēris, ka jebkādas diskusijas par Eiropas drošību nevar notikt bez ES līdzdalības.

Rīgai vērts piebremzēt © DIENA

Rīgas dome uz Jauno gadu pamanījās rīdziniekiem sagādāt kārtējo nepatīkamo pārsteigumu un pati sev – kārtīgu sabiedrisko attiecību izgāšanos.

Gadumijas runa ierēdņiem © DIENA

Savā gadumijas runā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja: "Ikvienam uzņēmumam mūsu tautsaimniecībā ir vieta – gan lielam eksportējošam, gan mazam mājražotājam. [..] Mūsu mērķis ir radīt aizvien labākus uzņēmējdarbības apstākļus."

Varbūt kļūs labāk © DIENA

Mūsdienu mainīgajā sociālekonomiskajā vidē, īpaši vēl pēc Covid-19 pandēmijas rašanās, varbūtību loma kļūst aizvien lielāka, sevišķi, ja ir runa par to, kāds labklājības un ekonomikas jomā varētu būt nule kā iesācies gads.

Vēlēšanu gads pandēmijas laikā © DIENA

Pandēmijas polarizētā gaisotne ir sliktākais iespējamais laiks, kad notikt Saeimas vēlēšanām, bet tieši tādā situācijā mūsu sabiedrība nenovēršami ir nonākusi.

2022. gadā – pret nabadzību © DIENA

Noslēgumam tuvojas jau otrais gads, kura aktualitāte ir Covid-19 pandēmija. Saprotams, ka gadumijas pusnaktī pandēmija neizgaisīs un ar to nāksies sadzīvot arī turpmāk. To ņemot vērā, gan valdībai, gan kopumā sabiedrībai būtu vērts izvairīties no sakāpinātiem pārspīlējumiem.

Pasaules pārdalīšana Covid-19 pandēmijas ēnā © DIENA

Covid-19 pandēmija, kas aizvadītajā gadā turpināja atrasties visas pasaules uzmanības centrā, ir savā ziņā aizēnojusi uzreiz vairākus citus notikumus, kuru nozīmīgums un sekas ilgtermiņā gandrīz nešaubīgi pārsniegs pandēmijas sekas.

Valsts vadītnespējas gūstā © DIENA

Darba specifikas dēļ arī aizejošajā gadā regulāri sekoju amatpersonu un politiķu rīcībai, lēmumiem un komunikācijai ar sabiedrību saistībā ar Covid-19 radītās veselības un ekonomikas krīzes seku mazināšanu. Lai gan politiķi nevēlas atzīt, ka "kovidhaoss" divu gadu garumā galvenokārt ir viņu kļūdu un diezgan lielas neprasmes bēdīgais rezultāts, tomēr, manuprāt, reālā bilde skaidri to parāda ar ļoti daudziem piemēriem.

No sertifikāta līdz algām © DIENA

Decembrī uz aizejošajā gadā pieņemtajiem lēmumiem atskatās dažādas institūcijas, un izņēmums nav arī Eiropas Parlaments (EP). Jāatgādina, ka EP no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ievēlēti 705 deputāti, un viņu vidū ir astoņi Latvijas pārstāvji.

Noslēgumam tuvojas gads, ar kura radītajām sekām mums nāksies sadzīvot ilgi, jo tās, visticamāk, ietekmēs cilvēku izvēles 14. Saeimas vēlēšanās, kas notiks jaunā gada 1. oktobrī. Ja būs tā, kā izskatās pesimistiskās prognozēs, tad īss revanša mirklis vēlēšanu iecirkņos vai gluži otrādi – parādot savu attieksmi, neaizejot uz vēlēšanām vispār, beigu beigās sagādās vilšanos pietiekami lielai sabiedrības daļai.

Gada nogalē kārtējo reizi tika papildināts ASV noteikto sankciju pret citām valstīm saraksts – atsaucoties uz Ķīnas īstenotajām represijām pret uiguru minoritāti, ASV prezidents Džo Baidens parakstīja likumu, kas aizliedz gandrīz jebkādu importu no Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona. Paralēli plašsaziņas līdzekļos tiek plaši apspriestas arī iespējamas jaunas sankcijas pret Krieviju draudu Ukrainai dēļ.

Apstākļi, kādos tiek sagaidīti Ziemassvētki, gan mūsu valstī, gan citur pasaulē ir sarežģīti. Jaunais Covid-19 paveids omikrons ne tikai licis daudzviet pastiprināt ierobežojumus un apgrūtinājis starpvalstu ceļošanu, bet arī mazinājis cerības, ka jāiztur vēl tikai īss brīdis un pandēmija beigsies. Cilvēki, kuri iepriekš pauda, ka 11. janvāri, kas Latvijā ir ārkārtējās situācijas iespējamais beigu datums, uztver gluži kā oficiāli izsludinātu pandēmijas finālu, tagad atzīst, ka ziemas mēneši aizritēs Covid-19 risku ēnā un epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās, visticamāk, gaidāma vien pavasarī.

Pagājušās nedēļas vidū Krievija nodeva ASV savus priekšlikumus, kādiem Maskavas redzējumā ir jāizskatās līgumiem par drošības garantijām starp Krieviju un ASV, kā arī starp Krieviju un Ziemeļatlantijas aliansi.

Absolūti skaidrs, ka jau kopš Rīgas mēra Mārtiņa Staķa un viņa vietnieka Viļņa Ķirša demisijas pieprasījuma idejas rašanās opozīcijai nebija pat visniecīgāko šaubu, ka publiski skaļais apvērsuma mēģinājums Rīgas domē lemts sagrāvei. Tomēr tikpat skaidrs, ka patiesais mērķis bija panākt skaļas publiskas paskandalēšanās iespēju, un tā arī pilnā apjomā izdevās.

Nesen uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņoja – ja "Veselības ministrija turpinās īstenot kovida vīrusa izplatību veicinošu politiku tirdzniecības nozarē, neatļaujot strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās, LTRK Padome lems par veselības ministra Daniela Pavļuta demisijas pieprasīšanu".

Bez jebkāda mājiena par pamatotām aizdomām par izdomātu vai caurcaurēm nepatiesu stāstu tomēr būsim godīgi – Rīgas domes valdošās Progresīvie/Par! frakcijas līdera Mārtiņa Kossoviča un Rīgas mēra Mārtiņa Staķa trešdienas paziņojums par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvājuma atraidīšanu ir viena no dīvainākajām un aizdomīgākajām aizejošā politiskā gada performancēm.

Izglītības nozare Latvijā ir reformēta gadiem. Ir optimizēts un pāroptimizēts skolu tīkls, nauda bēgusi no skolēna, tad tam sekojusi, tad atkal bēgusi.

Nedēļas vidū ar Ķīnas un Krievijas līderu Sji Dzjiņpina un Vladimira Putina sarunām savā ziņā noslēdzās vesels pasaules nozīmīgāko valstu vadītāju divpusējo tiešsaistes diskusiju cikls, kas, šķiet, drīz kļūs jau par ierastu starptautisko attiecību formātu pat visaugstākajā līmenī.

Šodien